Pēc ilgām diskusijām Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tomēr vienojās, ka atbalstīs priekšlikumu par Rojas novada sadalīšanu Rojas un Mērsraga novados.
Komisija arī nolēma, ka grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kā arī likumprojektu par Rojas un Mērsraga novadu darbību Saeimā virzīs steidzamības kārtā.
Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP) sākotnēji gan piedāvāja balsojumu par priekšlikumu atlikt līdz 31.augustam un līdz tam laikam lūgt Finanšu ministrijas (FM) atzinumu par novadu budžetiem, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas atzinumu par iespējamo novada vēlēšanu dienu.
Tomēr deputāti nolēma, ka patlaban atbalstīs priekšlikumu tādu, kādu to ir iesniegusi Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija (RAPLM), bet, ja būs nepieciešams, attiecībā uz cipariem un vēlēšanu laikiem lems likumprojektu izskatīšanas gaitā.
Rojas novada deputātiem, kuri šodien bija ieradušies uz sēdi, Saeimas komisijas locekļi uzdeva vairākus jautājumus, lai pārliecinātos par to, ka Mērsraga novada atdalīšanās ir izdevīga un nepieciešama.
Rojas deputāts Lauris Karlsons uzsvēra, ka pēc atsevišķa novada izveides Mērsragā atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšana pat uzlabosies, jo nodokļu maksātāju nauda tiks izmantota efektīvāk – tieši novada ļaudīm. Viņš skaidroja, ka līdz šim Rojas novadā pārsvarā finanses esot ieguldītas Rojas apkaimes attīstībā, Mērsragam atvēlot niecīgu daļu.
Viņš skaidroja, ka projekts par atdalīšanos tiek izstrādāts jau gadu un jau no nākamā gada Mērsraga novads vēlētos darboties kā atsevišķa vienība. Arī RAPLM pārstāvji uzsvēra, ka būtu objektīvi izdevīgi un pareizi, ka pašvaldība sāktu darboties ar jauno gadu, tāpēc būtu nepieciešams vēl šogad novados rīkot vēlēšanas.
Iepriekš projektā kā vēlēšanu datums tika minēts 30.oktobris, par kuru Saeimas deputāti izteica šaubas, tāpēc plāno vērsties Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Vairākiem deputātiem arī neradās pilnīga pārliecība par to, ka novada projektā ir uzrādīti objektīvi un pareizi finanšu rādītāji.
Deputāts Jānis Lagzdiņš arī uzsvēra, ka viņu nemāc bažas vis par Mērsraga finansiālo stabilitāti, bet gan par to, cik izdevīga novadu sadalīšanās būs Rojas novadam, vai tas nebūs zaudētājs.
Kā ziņots, lielākā daļa Rojas novada iedzīvotāju, kuri piedalījušies publiskajā apspriešanā, atbalstīja Rojas novada administratīvās robežas grozīšanu. Par Rojas administratīvās teritorijas robežu grozīšanu kopumā nobalsojuši 882 iedzīvotāji, bet pret – 31 iedzīvotājs.
Pavisam aptaujā par Rojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanu piedalījušies 913 Rojas novada iedzīvotāji jeb 18,08% no kopējā vēlētāju skaita. Mērsraga pagastā reģistrētajās anketās par robežu grozīšanu balsojuši 856 iedzīvotāji, bet pret – seši iedzīvotāji. Savukārt Rojas pagastā reģistrētajās anketās par robežu grozīšanu nobalsojuši 26 iedzīvotāji, bet pret balsojuši 25.
Mērsraga pagasta pārvaldē reģistrētas 862 iedzīvotāju anketas, bet Rojas pagastā – 51 anketa. Līdz ar to publiskajā apspriešanā piedalījies 58,1% no Mērsraga pagasta vēlētājiem.
13.aprīlī Rojas novada domes ārkārtas sēdē deputāti ar 13 balsīm “par” un vienu balsi “pret” atbalstīja Mērsraga vēlmi atdalīties no Rojas novada.
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministre Dagnija Staķe (ZZS) ir apmeklējusi Roju un Mērsragu, tikusies ar apmēram 200 vietējiem iedzīvotājiem. “Tur process ir aizgājis pārāk tālu, tāpēc RAPLM virzīs jautājumu par Rojas novada sadalīšanu uz Ministru kabinetu un Saeimu,” toreiz sacīja Staķe. Viņasprāt, nesaskaņas Rojas novadā jau sākotnēji noteica Mērsraga pagasta bailes no iekļaušanas lielajā Talsu novadā, bet arī par “brīvprātīgu” apvienošanos ar Rojas pagastu ir grūti runāt.
