1. Lasot Cālīša kunga rakstu “Naivums vai iedomība” (Diena,20.08.2010), ir dīvaini, ka teologs nostājas pret Bībeles mācību skolās… Paliek iespaids, ka viņš kalpo svešām interesēm. Tāpēc Cālīša kunga spriedelējumi nav ņemami nopietni.
2. Mēs nevaram ignorēt to, kādus likumus pieņem Saeima. Ir nepieciešami panākt, lai valsts likumdošana jaunatnes audzināšanā būtu saskaņā vismaz ar Bībeles dekalogu, kas ir katra likumu kodeksa pamatā. Nopietni domājoši politiķi un skolotāji saprot, ka jaunatnei vajadzīgi nevis porno – materiāli, bet gan programmatiskas vadlīnijas garīgā dzīvē.
3. Bībele satur tik daudz garīgā materiāla, kas skar visas dzīves jomas, ka pietiks visām vidusskolas klasēm, lai piemērotā veidā pasniegt un smelties jauniešiem dzīves gudrību. Bībele runā par konkrētām lietām, kuras viegli uztver pat bērns. Abstraktās lietas tiek pasniegtas līdzībās.
4. Saeimas deputātiem ir izšķirošais vārds. Atbildība viņiem jāuzņemas Dieva un tautas priekšā. Vadošo konfesiju bīskapi aicina visas partiju apvienības atsaukties pozitīvi, lai ar likumu nodrošināt jaunatnei iespēju iepazīties ar vērtībām, pēc kurām vadās miljoni cilvēku.
