Maskava negatavojas dot Latvijai papildu pielaidi Krievijas arhīviem, ceturtdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Andrejs Ņesterenko
“Kas attiecas uz Krievijas arhīvu atvērtību, tad tie ir atvērti tieši tik, cik to ļauj Krievijas likumi. Spēkā esošie ierobežojumi, un tādi, starp citu, ir arī citās valstīs, ir saistīti, piemēram, ar noilgumu, un vairākiem citiem pamatotiem faktoriem. Tā ir normāla prakse, kas ir atzīta visā pasaulē,” teikts Ņesterenko paziņojumā.
Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis nesen aicināja Krieviju paplašināt pieeju saviem arhīviem, kas, pēc viņa sacītā, “būtu liels solis ceļā uz to, lai [Krievija] atzītu Baltijas valstu okupāciju”.
“Noteikumi par piekļuvi Krievijas arhīviem ne reizi vien un detalizēti ir darīti zināmi Latvijas pusei. Oficiālās Rīgas mēģinājumi iegūt kaut kādas ārkārtas tiesības šajos apstākļos rada neizpratni,” uzsvēris Krievijas ĀM pārstāvis.
Viņš piebildis, ka Krievijas nostāja jautājumā par to, vai Baltijas valstis tika okupētas, paliek nemainīga.
“Mums šis jautājums ir slēgts, un mēs negatavojamies pie tā atgriezties. Jebkādas oficiālās Rīgas spekulācijas šajā jautājumā vienīgi var radīt nopietnu kairinātāju Krievijas un Latvijas attiecībās,” norādījis Ņesterenko.
