Jau vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku ar parakstiem atbalstījuši sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Komisijas (EK) rīcību, “kas ir ļāvusi pasliktināt veselības aprūpi Latvijā”, aģentūrai BNS pavēstīja sūdzības autori.
Sūdzību sagatavojusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) kopā ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento”, kā arī Latvijas Pacientu ombuda palīdzību.
Jau vēstīts, ka mediķu arodbiedrība par ieceri ar sūdzību par EK rīcību vērsties Eiropas ombudā pavēstīja jūnija nogalē, līdz ar to šāds parakstu skaits savākts aptuveni pusotra mēneša laikā.
Parakstīties par šo sūdzību iespējams 85 dažādās vietās Latvijā – slimnīcās, aptiekās un ārstu privātpraksēs – līdz pat augusta beigām, bet vēl līdz 15. septembrim LVSADA birojā tiks pieņemti arī citur vāktie paraksti.
Gatavojot sūdzību, LVSADA pamatojas uz Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas 35.pantu, kas paredz, ka visiem savienības politikas dokumentiem un aktivitātēm ir jānodrošina augsts līmenis cilvēku veselības aizsardzībā.
Tomēr ne Saprašanās memorands starp Eiropas Kopienu, ko pārstāvēja EK, un Latviju, kas satur atsauci uz ES padomes lēmumu par starptautisku aizdevumu, ne EK turpmākā rīcība nesatur norādes uz konkrētu rīcību, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem ES Pamattiesību hartas 35.pantā paredzētās garantijas, uzskata LVSADA.
Mediķu arodbiedrība norāda, ka tam ir bijušas smagas sekas, jo laikā no 2008. līdz 2010.gadam Latvijas valdība ir samazinājusi valsts finansējumu veselības aprūpei par aptuveni 25%.
Pēc LVSADA domām, šāda rīcība ir radījusi smagas konsekvences, jo 50% slimnieku vairs nevar atļauties nopirkt nepieciešamos medikamentus, bet trīs reizes vairāk cilvēku nekā vidēji ES Latvijā nepieciešamības gadījumā nepārbauda veselību nepietiekamas veselības aprūpes pieejamības dēļ.
Sūdzībā arī uzsvērts, ka kopš pagājušā gada jūlija pieaugušajiem iedzīvotājiem vairs nav pieejama valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība slimnīcās, izņēmums ir tikai onkoloģija un psihiatrija, turklāt valsts parāds slimnīcām sasniedz jau tādus apmērus, ka pēc pāris mēnešiem tās līdzekļu trūkuma dēļ būs spiestas pārtraukt arī neatliekamās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem.
Mediķu pārstāvju rīcībā esošā informācija arī liecina, ka gada laikā par 14,2% ir pieaudzis neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits, par 12,3% – akūto stacionāra slimnieku skaits, par 14,6% samazināts ārstniecības personu skaits neatliekamās palīdzības slimnīcās.
Savukārt mirstība slimnīcās ir pieaugusi par vairāk nekā trešdaļu, turklāt tās pieaugums ir tieši proporcionāls akūto slimnieku skaita pieaugumam.
