Latvija līdz šim saņēmusi vairāk kā pusi no starptautiskā aizdevuma, taču visu plānoto 7,5 miljardu eiro aizdevumu Latvijai nevajadzēs izmantot, pirmdien publicētā intervijā laikrakstā “Diena” pastāstīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Viņš stāstīja, ka Latvija jau sākusi sarunas ar aizdevējiem par aizdevuma izmantošanu tikai nepieciešamības gadījumā.
“Process par iespējamo aizņemšanās tempu maiņu jau ir sākts. Sarunās ar Skandināvijas valstīm, Poliju un Čehiju esam tuvu tam, lai vienotos par līgumu galīgām redakcijām, kurās tiktu paredzēta nevis aizņemšanās, bet gan aizņemšanās iespēja. Kredītlīnija gan šajā gadījumā nav pareizākais termins – kredītlīnija nozīmētu, ka mēs aizņemamies, atmaksājam un varam atkal aizņemties. Savukārt, ja vienošanās ir par aizņemšanās iespēju, to var izmantot, iestājoties zināmiem nosacījumiem,” skaidroja Āboliņš.
“Skaidrs ir viens – visus 7,5 miljardus eiro, kas sākotnēji tika plānoti, Latvijai nevajadzēs aizņemties,” atzina Valsts kases pārvaldnieks.
Viņš stāstīja, ka no 7,5 miljardiem Latvija saņēmusi četrus miljardus eiro. “Pamatā šī nauda ir izlietota, finansējot budžeta deficītu, pārfinansējot valsts parādu, ir izsniegti arī aizdevumi. Daļa summas novirzīta “Parex bankai”, kam bija jāveic sindicēto kredītu atmaksa, ko bija galvojusi Latvijas valdība,” stāstīja Āboliņš.
Valsts kases vadītājs stāstīja, ka līdz gada beigām Latvija varēs iztikt ar jau saņemto aizdevumu un vairs neaizņemties. “Tas ir viens no mērķiem, kādēļ Valsts kasē ir uzkrāta rezerve – panākt tirgus uzticības atgriešanos. Vēl pirms gada bija šaubas, vai Latvija spēs izpildīt savas tiešās un netiešās saistības, bet šobrīd tās šaubas ir novērstas. Otrkārt, līdz gada beigām vēl būs liela finansēšanas nepieciešamība – ir budžeta deficīts, ir jādzēš iekšējais parāds vairāk nekā 200 miljonu latu apmērā, jāizsniedz aizdevumi pašvaldībām un to uzņēmumiem Eiropas Savienības
struktūrfondu projektu līdzfinansēšanai,” skaidroja Āboliņš.
Valsts kase ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts finanšu vadības jomā atbilstoši likumu prasībām.
