Latvijas mediju reklāmas tirgus arī šogad piedzīvojis strauju kritumu, un reklāmu apmērs šogad pirmajos sešos mēnešos samazinājies par 18% – līdz 23,583 miljoniem latu, otrdien žurnālistus informēja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce.
Vislielākais kritums šogad pirmajā pusgadā bijis reklāmām avīzēs, vidē un žurnālos. Šogad pirmajā pusgadā avīžu reklāmas tirgus veidoja 2,58 miljonus latu, kas ir par 1,48 miljoniem latu jeb 36% mazāk, vides reklāmu apmērs bija 1,998 miljoni latu, kas ir par 1,202 miljoniem latu jeb 38% mazāk, bet žurnālu reklāmu apmērs veidoja 2,195 miljonus latu, kas ir par 1,165 miljoniem latu jeb 35% mazāk nekā gadu iepriekš.
Savukārt iepriekšējā gada līmenī saglabājušies ieņēmumi no reklāmām televīzijā – 2010.gada sešos mēnešos reklāmu apmērs televīzijās veidoja 11,45 miljonus latu.
Ieņēmumi no reklāmām radio pirmajā pusgadā veidoja 2,39 miljonus latu, kas ir par 1,02 miljoniem latu jeb 30% mazāk nekā 2009.gada pirmajā pusgadā.
Neliels ieņēmumu kritums šogad pirmajā pusgadā bijis arī interneta reklāmām un reklāmām kino – šogad sešos mēnešos interneta reklāmas bija 2,79 miljonu latu apmērā, kas ir par 140 tūkstošiem latu jeb 5% mazāk nekā pirms gada, bet kino reklāmu ieņēmumi veidoja 180 tūkstošus latu, kas ir par 13 tūkstošiem jeb 7% mazāk nekā pērn sešos mēnešos.
Pēc asociācijā sniegtās informācijas, salīdzinot ar 2009.gadu, televīzijas ir palielinājušas daļu mediju reklāmas tirgū par deviņiem procentpunktiem – līdz 49%, internets par diviem procentpunktiem – līdz 12%, savukārt avīzes, žurnāli un vide ir zaudējušas katra pa trijiem procentpunktiem no reklāmas tirgus daļām, aizņemot attiecīgi 14%, 6% un 8% mediju reklāmas tirgu, bet radio aizņem 10% reklāmas tirgus, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk.
Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, kompānijas “Žurnāls Santa” valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš, komentējot preses reklāmas tirgu, teica, ka, neskatoties uz būtisko kritumu, ir jāsaglabā optimisms. “Kaut arī šogad presē vēl vērojams reklāmas ieņēmumu kritums, varam uz situāciju raudzīties pozitīvi. Krituma tempi ir samazinājušies salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un, raugoties uz pusgada dinamiku, varam prognozēt vēl samazinājumu gada turpinājumā,” pastāstīja Zariņš.
Viņš atzina, ka presei ir būtiski ieņēmumi no avīžu un laikrakstu realizācijas mazumtirdzniecībā. “Presei atšķirībā no lielākās daļas citu mediju ir vērā ņemami ienākumi no avīžu un žurnālu realizācijas mazumtirdzniecībā un abonēšanas tīklos. Ar prieku varam novērot, ka preses realizācijas apmēri, neskatoties uz krīzi, samazinās tikai nedaudz. No tā varam secināt, ka auditorijas ir saglabājušās un reklāmas ieņēmumu izaugsme ir tikai laika un visas valsts ekonomiskās izaugsmes jautājums,” uzsvēra Zariņš.
Viņš piebilda: “Visādā ziņā tie , kuri pirms gada bija pasūtījuši sēru vainagus presei, ir lieki tērējušies.”
TV 3 direktore Baiba Zūzena žurnālistiem sacīja, ka jau tika gaidīts līdzīgs televīziju reklāmu ieņēmumu samazinājums. “Televīzijai šā gada pirmajā pusē kā nozarei vispār tika pievērsta milzīga uzmanība saistībā ar to, ka būtiski mainījās distribūcijas situācija Latvijā un analogās televīzijas atslēgšana izraisīja daudz kaislību tirgū,” paskaidroja Zūzena un piebilda, ka reklāmdevēju uzticība televīzijai kā investīciju novirzīšanas medijam ir tikai vairojusies, jo televīzijas tirgus daļa ir būtiski pieaugusi.
Zūzena klāstīja, ka rezultāti pārsteidz arī tāpēc, ka pērn pirmajā pusgadā bija Saeimas vēlēšanas. “Jāteic, ka pirmā pusgada rezultāti patīkami pārsteidz arī tādēļ, ka pagājušā gada pirmajā pusgadā bija vēlēšanas, tātad – politiskā nauda pagājušogad ienāca, kas šogad nebija,” viņa teica.
Savukārt komentējot ieņēmumu kritumu no reklāmām radio, Zūzena atzina, ka kopējā tirgū radio ir saglabājis ceturto pozīciju. Viņa arī paskaidroja, ka tirgū bijusi diezgan smaga cīņa starp mazajām radiostacijām par izdzīvošanu un tāpēc ir samazinājušās reklāmas cenas radio, kas savukārt samazinājis kopējos ieņēmumus no radio izvietotajām reklāmām.
Zūzena sacīja, ka arī izmaiņas lielajās radiostacijās, piemēram, SWH, kur veikta būtiska darbinieku nomaiņa, iespējams, atstājušas iespaidu uz reklāmdevējiem un tie ieņēmuši nogaidošu pozīciju.
Savukārt “JCDecaux” direktore Jeļena Brokāne uzsvēra, ka ieņēmumu kritums no reklāmām vides segmentā ir dramatisks. “Dati ir dramatiski. Vides reklāmai Latvijā šāda krituma nav bijis nekad,” viņa pastāstīja un piebilda, ka ar Vides reklāmas asociācijas biedriem ir arī analizēti dati par to, kāpēc kritums radies.
Arī Brokāne klāstīja, ka pērn pirmajā pusgadā Latvijā bija Saeimas vēlēšanas, kas būtiski palielināja ieņēmumus no vides reklāmas. Viņa norādīja, ka, atskaitot no pērnā gada pirmo sešu mēnešu datiem ieņēmumus, kas gūti no politisko partiju reklāmām, kritums būtu par 20%.
“TVNET” mārketinga direktore Linda Saulīte pavēstīja, ka, analizējot interneta mediju reklāmas tirgu šogad pirmajos sešos mēnešos, secināms, ka tirgus ir sakārtojies. Pēc viņas teiktā, interneta reklāmas tirgus nelielais kritums 2010.gadā drīzāk ir vērtējams kā mediju tirgus pārkārtošanās jeb interneta reklāmas apmēru optimizācija. “Kopumā interneta mediju reklāmas daļa vērtējama kā augoša,” atzina Saulīte.
Viņa informēja, ka 2010.gada sešos mēnešos tirgū ir atgriezušies vairāki reklāmdevēju segmenti, kas interneta reklāmas tirgu pameta 2009.gada pirmā pusgada beigās, mainījies arī reklāmdevēju sadalījums – mainījušās industrijas, kuras reklamējas internetā. Saulīte sacīja, ka ir palielinājies reklāmdevēju un kampaņu skaits, vienlaicīgi samazinājies vienas kampaņas budžeta apmērs. “Tirgus ir pieprasījis un ir notikusi interneta produktu cenu optimizācija un cenu modeļu dažādošana, kas nozīmē, ka pašreiz cenas ir ļoti atbilstošas medija auditorijai, reklāmas produktam un mērķiem,” viņa paskaidroja.
Savukārt kinoreklāmas aģentūras “Pirmā līnija” valdes locekle Ginta Lejiņa norādīja, ka, neraugoties uz to, ka skatītāju skaits Latvijas daudzzāļu kinoteātros salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem ir pieaudzis par 15%, kinoreklāmā joprojām vērojams kritums, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi ir 7%.
“Tas [reklāmas ieņēmumu samazināšanās] galvenokārt saistīts ar faktu, ka kinoteātros šajā gadā gandrīz nereklamējas tradicionālie lielie kino reklāmas izmantotāji – mobilie operatori. Pēc pārtraukuma pagājušajā gadā kino reklāmu atsāk izmantot gan pārtikas preču, gan kosmētikas, gan alkohola ražotāji, tiesa gan – ar stipri ierobežotākiem kampaņu budžetiem nekā 2008.gadā,” pastāstīja Lejiņa.
Viņa atzina, ka tieši ierobežotie budžeti bijuši par iemeslu tam, ka reklāmas kampaņas vairāk saistītas ar atsevišķām spilgtām filmām, piemēram, “Sekss un lielpilsēta 2” (“Sex&The City 2”), “Šreks: ilgi un laimīgi” (“Shrek Forever After”), nevis izmantotas plašās kampaņās, kuras aptver visas kinoteātru zāles un filmas.
2009.gada pirmajā pusgadā Latvijas mediju reklāmas tirgus veidoja 28,603 miljonus latu, tostarp avīzes 4,06 miljonus latu, žurnāli – 3,36 miljonus latu, televīzija – 11,45 miljonus latu, radio – 3,41 miljonu latu, vide – 3,2 miljonus latu, internets – 2,93 miljonus latu un kino – 193 tūkstošus latu.
