Grieķijas kravas automašīnu šoferi ceturtdien nepakļāvās valdības rīkojumam izbeigt streiku un lēmumu par streika turpināšanu vai izbeigšanu atlika uz piektdienu.
33 tūkstoši šoferu pirmdien sāka streiku, protestējot pret valdības plānoto kravu pārvadājumu sektora liberalizāciju.
Kravas mašīnu vadītāji uzskata, ka sektora atvēršana jauniem kravu pārvadātājiem, samazinot nodevas par jaunu licenču saņemšanu, nav godīga pret pašreiz strādājošajiem uzņēmumiem, kuri par licencēm savulaik maksājuši līdz pat 300 000 eiro (210 000 latu).
Šoferu arodbiedrības vadība uzskata, ka valstij vajadzētu maksāt kompensācijas tiem kravu pārvadātājiem, kuri iegādājušies dārgās licences.
Kravas mašīnu šoferu streika dēļ valstī ir iestājusies degvielas krīze. Degviela beigusies gandrīz visās galvaspilsētas Atēnu degvielas uzpildes stacijās. Degvielas un citu preču trūkumu izjūt arī citas lielākās Grieķijas pilsētas.
Streiks smagi skāris arī Grieķijas tūrisma sektoru, jo daudzi ceļotāji atsakās no iepriekš rezervētajiem viesnīcu numuriem, gaidot protesta akcijas beigas un nevēloties riskēt ar saviem atvaļinājumiem.
Satiksmes ministrija trešdien uzaicināja šoferu arodbiedrības pārstāvjus uz sarunām, lai mēģinātu rast risinājumu situācijai. Trešdienas vakarā valdība izdeva rīkojumu šoferiem diennakts laikā izbeigt streiku, pamatojoties uz noteikumiem par ārkārtas situāciju, kas parasti tiek izmantoti kara vai dabas katastrofu gadījumos.
Valdība pamatoja savu rīkojumu ar risku sabiedrības veselībai nepiegādātas pārtikas, degvielas un medikamentu dēļ. Šoferiem ceturtdien bija jāatgriežas darbā, citādi viņiem draud arests un licences zaudēšana.
Finanšu ministrs Georgs Papakonstantinu paziņoja, ka nedrīkst pieļaut situāciju, kurā šoferi “tur par ķīlniekiem Grieķijas sabiedrību”. “Nevienam nav tiesību paralizēt šo valsti – nevienam,” viņš piebilda.
Grieķijas arodbiedrības šogad jau vairākkārt rīkojušas plašus streikus, lai protestētu pret valdības pieņemtajiem taupības pasākumiem un citiem nosacījumiem, kuri tai jāīsteno, lai saņemtu Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) aizdevumu.
Aizdevuma saņemšanas nosacījumi paredz, ka Grieķijai līdz septembrim jāliberalizē kravu pārvadājumu sektors, atverot to jauniem dalībniekiem un veicinot konkurenci. Līdz nākamā gada jūnijam liberalizācija skars arī juristus, arhitektus un citas slēgtās profesijas.
