Somijas antifašisti ir sašutuši par aizliegumu iebraukt Igaunijā, kur viņi plānoja sestdien piedalīties protestā pret bijušo leģionāru salidojumu.
“Igaunijas Iekšlietu ministrijas interneta vietnē ir ievietots somu antifašistu “melnais saraksts”, kuriem uz laiku aizliegts iebraukt Igaunijā,” ceturtdien Krievijas ziņu aģentūrai “Interfax” paziņoja Somijas Antifašistu komitejas vadītājs un starptautiskās organizācijas “Pasaule bez nacisma” prezidija loceklis Johans Bekmans.
“Mēs grasījāmies piedalīties mītiņā pret profašistisku pasākumu, bet [Igaunijas Iekšlietu ministrija] mums neļauj to darīt,” pavēstīja Bekmans.
“Tas ir kaut kas nedzirdēts. Tā ir pazīme, ka Igaunija atbalsta profašistiskus pasākumus un kļūst par bīstamāko vietu mūsdienu pasaulē. Tikai šeit neonacisti var piedalīties oficiāli atļautos saietos un propagandēt jaunatnei savas idejas,” apgalvoja Somijas Antifašistu komitejas vadītājs.
Viņš nosauca šo aizliegumu arī par pazīmi demokrātijas trūkumam Igaunijā.
“Esesiešu salidojums Sinimē tiešā Krievijas robežas tuvumā ir arī atklāti draudi Krievijai,” piebilda Bekmans.
Viņš pavēstīja, ka Somijas Antifašistu komiteja plāno vērsties tiesā pret Igaunijas Iekšlietu ministrijas lēmumu, kā arī rīkot protesta piketu pie Igaunijas vēstniecības Helsinkos.
Igaunijas antifašisti sestdien igauņu “Waffen SS” veterānu salidojuma vietā Vaivaras pagasta Sinimē ciemā rīkos protesta mītiņu pret šo pasākumu, un mītiņā gaida ierodamies arī Latvijas pārstāvjus.
Mītiņa organizētāji ir Tallinas Bronzas kareivja aizstāvju organizācija “Nakts sardze” un Igaunijas Antifašistiskā komiteja. Paredzams, ka mītiņā būs 100 līdz 150 dalībnieku, tostarp antifašisti no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Polijas, Vācijas un Izraēlas.
Igaunijas antifašisti ceturtdien vēstulē policijai brīdināja, ka salidojuma organizētāji – Igauņu leģiona draugu klubs – plāno pārkāpt vairākus likumus, kuri aizliedz nacisma propagandu, starpnacionālā naida kurināšanu un Igaunijas valsts simbolu zaimošanu.
Cīņas pie Narvas starp Sarkano armiju un Vācijas armijā mobilizētajiem igauņiem un brīvprātīgajiem sākās jau 1944.gada februārī. 1944.gada 26.jūlijā Vācijas armijas daļas atstāja Narvu un atkāpās uz Zilajiem kalniem, kur 1944.gada beigās notika asiņainākās Otrā pasaules kara kaujas Igaunijas teritorijā.
Katru gadu jūlijā šo kauju norises vietā Sinimē ciemā notiek bijušo leģionāru salidojums.
Igaunijas, tāpat kā Latvijas leģionāri uzsver, ka nav bijušie SS vīri, bet gan dienējuši “Waffen SS”, kuru Nirnbergas tribunāls nav atzinis par kara noziegumus pastrādājušu organizāciju. Tomēr ārvalstīs viņus dažkārt dēvē par bijušajiem esesiešiem. Lai gan oficiāli “Waffen SS” bija brīvprātīgo formējums, taču faktiski vairākums tur dienējušo tika mobilizēti piespiedu kārtā.
