Krievijas zinātnieki, kas Franča Jozefa zemē Arktikā meklē pirms gandrīz 100 gadiem pazudušās Georgija Brusilova ekspedīcijas pēdas, atraduši liecības par 19. un 20.gadsimta arktiskajām ekspedīcijām, ziņo aģentūra “RIA Novosti”.
Ar Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aviācijas helikopteru pārlidojot arhipelāgu, pētnieki pamanījuši akmens piramīdu ar bambusa mastu galā, ko, iespējams, 1895.gadā uzstādīja Džeksona ekspedīcija. “Diemžēl neizdevās atrast zīmīti, kurai bija jābūt piramīdas iekšienē,” aģentūrai pastāstījis kāds ekspedīcijas zinātnieks.
Tāpat zinātnieki pamanījuši 30.gadu norvēģu ekspedīcijas apmetnes paliekas. “Mūsdienu Krievijas avotos šī ekspedīcija nav aprakstīta, un šis namiņš līdz šim nebija lokalizēts. Maršruta noslēgumā helikoptera grupa pārcēlās uz Bella salu, kur fotoattēlos fiksēja Nansena, Samoiloviča un citu polārpētnieku atstātos uzrakstus. Tie rakstīti uz namiņa sienām, ko 1881. – 1882.gadā cēla Benžamina Lī Smita ekspedīcija. Namiņš ir lieliski saglabājies,” stāstījis pētnieks.
Tāpat ekspedīcija Nīla zemesragā ar metāla detektoru atradusi patronu čaulītes. “Patronas datētas ar 1910.gadu, un tas sakrīt ar laiku, kad šeit uzturējās Albanova grupa [viena no Brusilova ekspedīcijas grupām]. Vienlaikus zemesraga austrumu galā uz klintīm atrastas akmens piramīdas, ko, iespējams, uzstādījusi Džeksona ekspedīcija 1895.gadā. Vienā no piramīdām atrastas britu ražojuma 12.kalibra medību ieroča patronas, kas apliecina to piederību Džeksona ekspedīcijai,” stāsta zinātnieks.
Šā gada vasarā zinātnieki cer atklāt virsnieka Brusilova vadītās ekspedīcijas bojāejas iemeslus 1912.gadā. Stāsts par šo traģēdiju ir Venjamina Kaverina romāna “Divi kapteiņi” pamatā.
Brusilova ekspedīcija 1912.gadā devās ceļā ar kuģi “Svētā Anna”, bet vēlāk sadalījās, jo daļa ļaužu stūrmaņa Albanova vadībā nolēma iet kājām pa krastu. No šīs grupas izdzīvoja tikai pats Albanovs un matrozis Aleksandrs Kondrats. Kas noticis ar pārējiem ekspedīcijas dalībniekiem, nav zināms vēl šobrīd.
