ANO Starptautiskā tiesa Hāgā ceturtdien paziņoja, ka Kosovas neatkarības pasludināšana no Serbijas nav bijusi pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.
“Ar desmit balsīm pret četrām [tiesa] paziņo viedokli, ka neatkarības deklarācija, ko Kosova pasludināja 2008.gada 17.februāri, nebija pretrunā ar starptautiskajām tiesībām,” teica tiesas priekšsēdētājs Hisasi Ovada.
“Vispārējās starptautiskās tiesības neparedz aizliegt pasludināt neatkarību,” uzsvēra Ovada.
Starptautiskā tiesa šajā lietā nepasludināja saistošu spriedumu, bet gan “viedokli ieteikuma veidā”, kuram ir tikai konsultatīvs raksturs.
Pēc lēmuma pasludināšanas Kosovas prezidents Fatmirs Sejdiu sacīja, ka tas kliedē jebkādas šaubas par Kosovas neatkarību un aicināja atzīt Kosovu visas tās valstis, kuras to nav izdarījušas.
Serbijas prezidents Boriss Tadičs pēc sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka Serbija nekad neatzīs Kosovas neatkarību.
“Serbija, protams, nekad neatzīs Kosovas vienpusēji pasludināto neatkarību, jo tā uzskata, ka vienpusēja, etniski motivēta atdalīšanās nav saskaņā ar Apvienoto Nāciju principiem,” sacīja Tadičs.
Krievijas Ārlietu ministrija pauda viedokli, ka Starptautiskās tiesas lēmums nepadara likumīgu Kosovas kā neatkarīgas valsts eksistenci.
Savukārt ASV Valsts departamenta preses sekretārs Filips Kraulijs sacīja, ka “tagad ir laiks Eiropai apvienoties kopīgai nākotnei”, tādējādi aicinot atzīt Kosovu arī tās valstis, kuras to vēl nav izdarījušas.
Tikmēr ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns aicināja visas puses “izvairīties no jebkādiem soļiem, kuri var tikt uzskatīti par provokatīviem un izjaukt dialogu”.
Vēstīts, ka tiesas process par šo jautājumu ANO Starptautiskajā tiesā ilga no pērnā gada 1. līdz 11.decembrim, un tajā liecības sniedza 29 valstis, no kurām 14 atzinušas Kosovas neatkarību.
Prasību izskatīt Kosovas neatkarības likumību iesniedza ANO Ģenerālā asambleja pēc Serbijas ierosinājuma.
Kosova pasludināja neatkarību no Serbijas 2008.gada 17.februārī – deviņus gadus pēc tam, kad ANO pārņēma pār to kontroli pēc NATO bombardēšanas, kuras dēļ to bija spiesti atstāt Serbijas spēki, kas bija izvērsuši etnisko tīrīšanu pret albāņiem. Bijušajā Serbijas provincē dzīvo divi miljoni albāņu un 120 tūkstoši serbu.
Lai gan albāņi ir 90 procenti Kosovas iedzīvotāju, Serbija ir kategoriski pret neatkarības piešķiršanu Kosovai, jo uzskata, ka tā ir serbu tautas šūpulis un tur meklējami pareizticības pirmsākumi Serbijā. Pret to iebilst arī Krievija un Ķīna.
Kosovas neatkarību līdz šim atzinušas 69 valstis, tai skaitā ASV un vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp Latvija.
