Turcija pirmdien parakstīja vienošanos ar Ziemeļkipras Turku Republiku par zemūdens cauruļvada būvniecību Vidusjūrā, pa kuru Turcija piegādās dzeramo ūdeni turku apdzīvotajai Kipras ziemeļu daļai.
Vienošanās paredz, ka cauruļvads savienos Turcijas Vidusjūras piekrastes pilsētu Mersinu ar Gečitkejas rajonu netālu no Ziemeļkipras ostas pilsētas Girnes (Kirēnijas). Cauruļvada un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību iecerēts pabeigt četru gadu laikā.
Projekta izmaksas 348 miljonu eiro (245 miljonu latu) apmērā segs Turcija.
Vienošanos parakstīja Ziemeļkipras Turku Republikas premjerministrs Irsens Kičiks un Turcijas vicepremjers Džemils Čičeks, kurš apmeklē Ziemeļkipras Turku Republiku saistībā ar Turcijas iebrukuma Kiprā 36.gadskārtu.
Paredzēts, ka cauruļvads būs no liela blīvuma polietilēna, un tā garums būs 110 kilometri, no tiem 80 kilometri – pa Vidusjūras gultni. Pa šo vadu starptautiski neatzītajai Ziemeļkipras Turku republikai Turcija varēs piegādāt 75 miljonus kubikmetru dzeramā ūdens gadā. Par šī cauruļvada būvniecības projektu Turcija ziņoja jau 2000.gadā.
Kiprā ir liels ūdens trūkums, un salai dzeramais ūdens tiek piegādāts ar tankkuģiem: turku daļai – no Turcijas, bet grieķu daļai – no Grieķijas. Deviņdesmito gadu beigās Turcija mēģināja piegādāt ūdeni Ziemeļkiprai ar lieliem plastmasas baloniem, bet šis pasākums drīz izrādījās neefektīvs un tika pārtraukts.
Kipra ir sašķelta kopš 1974.gada, kad salas ziemeļdaļu okupēja Turcijas karaspēks pēc Grieķijas militārās huntas inspirēta valsts apvērsuma, kura nolūks bija Kipras pievienošana Grieķijai. Uz ziemeļdaļu tika pārvietoti visi Kipras turki, savukārt grieķus no ziemeļiem pārvietoja uz Kipras starptautiski atzītās valdības kontrolēto teritoriju salas dienvidos.
1983.gadā Kipras turku sektorā tika proklamēta Ziemeļkipras Turku Republika, kuru ir atzinusi tikai Turcija. Taču Ankara neatzīst Kipras Republiku salas dienvidos, kuras iedzīvotāju lielākā daļa ir grieķi un kas ir starptautiski atzīta valsts.
