Lielbritānijas karaliene Elizabete II šonedēļ bijusi spiesta pārdot vienu no saviem lauku īpašumiem Češīras grāfistē Ziemeļrietumanglijā, tādējādi ražot bažas par finanšu krīzes negatīvo ietekmi uz britu karaļnamu, vēsta laikraksts “Independent”.
Publikācijā “Karalienes finanšu krīze liecina, ka mēs visi esam vienā laivā” avīze vēsta, ka par 16.gadsimtā tapušās Hodlijholas fermu ar 20 hektāriem zemes karaliene saņēmusi aptuveni miljonu mārciņu (842 tūkstošus latu).
“Independent” arī norāda, ka jau nākamnedēļ tiks publicēti dati par globālās recesijas ietekmi uz karaļnama īpašumiem.
Šomēnes Apvienotajā Karalistē publiskotā informācija liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā valsts līdzekļu rezerves, kas tiek izmantota karaļnama darbinieku atalgojumam un karalienes kā valsts vadītājas izdevumu segšanai, ir samazinājušās no 35 miljoniem līdz vienam miljonam mārciņu (no 30 miljoniem līdz 0,8 miljoniem latu).
Monarhijas kritiķi pēdējā laikā arvien biežāk uzsver, ka Elizabetei II vajadzētu sākt izmantot privātos līdzekļus, lai apmaksātu savus parādus, tostarp 40 miljonu mārciņu (34 miljonu latu) lielo rēķinu par Bekingemas pils un citu rezidenču uzturēšanu.
Jau vēstīts, ka Bekingemas pils jūlija sākumā paziņoja, ka Lielbritānijas karaliskās ģimenes uzturēšana pagājušajā finanšu gadā valstij kopumā izmaksājusi 38,2 miljonus mārciņu (32,2 miljonus latu), un salīdzinājumā ar 2008.-2009.finanšu gadu karaliskās ģimenes vajadzībām iztērētā summa samazinājusies par 7,9%.
Karaļnama pils pārstāvji arī uzsvēra, ka karaliene Elizabete II un viņas ģimenes locekļi pagājušajā gada skaidri apzinājušies sarežģīto ekonomisko situāciju un veikuši taupības pasākumus, cita starpā samazinot darbinieku skaitu un čārterlidojumu daudzumu.
Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns pagājušajā mēnesī, iepazīstinot ar jauno budžeta projektu, paziņoja, ka drīzumā tiks veikts karaļnama līdzekļu izmantojuma audits un karaliskajai ģimenei šajā finanšu gadā nāksies pārskatīt savus tēriņus.
Kādā nesenā pētījumā secināts, ka Elizabetes II īpašumu kopējā vērtība sasniedz 17 miljardus mārciņu (14,3 miljardus latu), tomēr šo aktīvu izmantošanu kavē gadsimtiem ilgušās diskusijas par to, kas uzskatāms par viņas kā Lielbritānijas karalienes un kas – par Elizabetes Vindzoras personīgo īpašumu.
