Saeima pirmdien ārkārtas sēdē lems par Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā, tādējādi jau otro reizi vērtējot Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ieteiktās kandidatūras piemērotību atbildīgajam amatam.
Par to liecina ārkārtas sēdes darba kārtība.
Puse no Saeimas frakcijām īsi pirms ārkārtas sēdes gan vēl tikai tiksies ar potenciālo ģenerālprokuroru, taču pāris dienu pirms balsojuma vairāku frakciju līderi aģentūrai BNS jau atzina, ka vismaz paši sliecas balsot par Kalnmeiera apstiprināšanu šajā amatā.
Jau plkst.9 Kalnmeieru uz tikšanos aicinājusi partija LPP/LC, plkst.9.30 viņš dosies uz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakciju, plkst.10 – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) frakciju, savukārt plkst.10.30 – pie Tautas partijas (TP) deputātiem.
Tā kā Saeimas ārkārtas sēde ir paredzēta jau plkst.11, šajā dienā neviena no frakcijām ar Kalnmeieru vairs nav varējusi sarunāt tikšanos.
Frakciju līderi gan ir atturīgi prognozēs par kopējo frakcijas atbalstu, taču vairāki jau norādīja, ka personīgi šajā kandidatūrā redz pozitīvās kvalitātes vai arī pretargumentu trūkuma dēļ sliecas balsot par.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atturējās izteikt jebkādu viedokli no publiskajā telpā paustā, norādot, ka šajā frakcijas sēdē viņš pirmo reizi runāšot ar Kalnmeieru un tad arī izdarīšot secinājumus.
TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats arī norādīja, ka tikšanās laikā iztaujās atbildīgā amata kandidātu, taču vienlaikus atzina, ka no publikācijām un plašsaziņas līdzekļos izskanējušā var spriest, ka Kalnmeieram ir ilggadēja pieredze kā “ierindas prokuroram”. “Neviens neko tādu īpaši sliktu nav teicis,” piemetināja “tēvzemietis”.
Arī TP frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis sacīja, ka personīgi sliecas balsot par Kalnmeieru kā ģenerālprokuroru. Deputāts apliecināja, ka līdz šim viņam nav bijusi nekāda saskarsme ar Kalnmeieru, taču politiķis jau rūpīgi iepazinies ar visām publikācijām un kandidāta intervijām medijos.
Pozitīvu attieksmi apstiprināja arī LPP/LC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis, pieļaujot, ka arī visa frakcija pieņems līdzīgu lēmumu. Tomēr opozicionāri vēlējušies klātienē tikties, lai noskaidrotu Kalnmeiera redzējumu par nākotnes darbību un prioritātēm.
Savukārt apvienības “Saskaņas centrs” (SC) līderis Jānis Urbanovičs pastāstīja, ka iepriekš bijis plānots ar Kalnmeieru tikties plkst.11, bet, tā kā Saeimas prezidijs lēmis tik agri sasaukt ārkārtas sēdi, šī tikšanās izjukusi, bet laiks līdz sēdei ģenerālprokurora amata kandidātam jau bijis aizņemts. Līdz ar to SC frakcija tikai satiksies plkst.10, un katrs deputāts sēdē izklāstīs, kāds iespaids un secinājumi viņam radušies no publiskajā telpā paustā, kā arī klātienes kontakta. Uz to iespēja gan bijusi tikai diviem SC deputātiem – Urbanovičam un viņa vietniekam Valērijam Agešinam -, jo šie deputāti ir Saeimas Juridiskajā komisijā, kura jau ir uzklausījusi Kalnmeieru.
Taču SC līderis minēja, ka sliecas atbalstīt Kalnmeieru, jo “tā ir vieglāka lieta”. “Lai teiktu nē, ir jābūt pietiekami spēcīgiem argumentiem. Man tādu argumentu nav,” paskaidroja Urbanovičs.
Arī partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) frakcija netiksies ar Kalnmeieru, apstiprināja tās vadītājs Jakovs Pliners. “Viņš mums nepiedāvāja, un varbūt tas ir nepareizi, bet mēs viņu arī nemeklējām,” teica parlamentārietis. Taču arī PCTVL frakcija pirms ārkārtas sēdes vēl tiksies, lai kopīgi izrunātu visu, kas dzirdēts un lasīts par Kalnmeieru, un par viņa teikto Juridiskajā komisijā opozicionāri uzzinās no sava pārstāvja tajā Vladimira Buzajeva.
Vienīgie, kas Kalmeieru jau ir uzklausījuši, ir apvienības “Vienotība” pārstāvji, kuri uz tikšanos viņu uzaicināja īsi pēc Juridiskās komisijas. “Vienotība” gan lēmumu vēl nebija pieņēmusi un to plāno izdarīt tikai pirmdien, arī sanākot uz sēdi plkst.10. Taču partijas “Pilsoniskā savienība” Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile pastāstīja, ka viņa ar partijas biedriem nolēmuši noteikt brīvo balsojumu šajā jautājumā.
“Tas gan neizslēdz, ka varam nobalsot arī vienādi, taču neeksaminēsim viens otru,” teica Seile.
Jau vēstīts, ka Saeima aprīļa vidū pirmo Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča virzīto kandidātu uz ģenerālprokurora krēslu – līdzšinējo šī amata pildītāju Jāni Maizīti – daudziem par pārsteigumu neapstiprināja amatā.
Savukārt aptuveni divus mēnešus vēlāk Bičkovičs ģenerālprokurora amatam izvirzīja prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru Ēriku Kalnmeieru.
Kalnmeiers 1987.gadā absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē, bet 2004.gadā viņš ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē. Prokuratūrā viņš darbojās līdz 1993.gada nogalei, kad pievērsās advokatūrai, taču 2000.gadā atkal atgriezās prokuratūrā.
