Saeima pirmdien ārkārtas sēdē skatīs otrreizējai caurlūkošanai nodoto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojektu (EPLL), liecina plenārsēdes darba kārtība.
Deputāti, Saeimas atbildīgajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskatot kopumā likumprojektam iesniegtos 23 priekšlikumus, tā arī nevienojās par strīdīgo normu attiecībā uz sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komercmedijiem. Līdz ar to tika nolemts, ka izšķiršanās atstāta parlamenta ziņā, vai atbalstīt kādu no deputātu piedāvātajiem risinājumiem vai arī atstāt pašreizējo likumprojekta redakciju.
Komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz, ka ne tikai nacionālajiem, bet arī reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai vismaz 65% no visiem raidījumiem būtu valsts valodā.
Turklāt šiem raidījumiem būs jāaizņem vismaz 65% no raidlaika. Deputāti arī lēma, ka šajā apmērā netiks ieskaitītas spēles, reklāmas, televīzijas veikali un televīzijas skatlogu raidījumi, taču tiks ieskaitīti ziņu raidījumi.
Plānots, ka turpmāk nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai to programmās vismaz 40% no Eiropas audiovizuālo darbu raidlaika būtu valsts valodā. Arī televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts valodā. Arī šajā nosacījumā netiks ieskaitīts reklāmas laiks.
Likuma pārejas noteikumos plānots iekļaut normu, ka šī prasība stāsies spēkā 1.janvārī.
Vēl salīdzinājumā ar iepriekš likumprojekta galīgajā lasījumā atbalstīto redakciju precizēts radio un televīzijā pieļaujamais reklāmas apmērs. Reklāmai un televīzijas veikalam, izņemot televīzijas veikala skatlogu, atvēlētais laiks elektronisko mediju programmās katrā raidstundā kopumā nedrīkstēs pārsniegt 20%. Savukārt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu programmās un sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veidotajās programmās vai raidījumos reklāmai atvēlētais laiks nedrīkstēs pārsniegt 10%.
Jau vēstīts, ka Saeima jūnija vidū noslēdza darbu pie jaunā elektronisko mediju regulējuma, ko prasa pieņemt Eiropas Savienībā izdotā direktīva un par kuras ieviešanas kavēšanu Latvijai draudētu lielas soda sankcijas.
Plašākas debates jau toreiz izvērtās par jaunā regulējuma normām attiecībā uz latviešu valodas lietojuma prasībām, tostarp arī jau apvienības “Saskaņas centrs” pārstāvju iepriekš apšaubītajām “valodas kvotām”, – komisija rosināja, ka nacionālajiem elektroniskajiem medijiem būtu jāizvirza prasība, lai to veidotajās programmās vismaz 65% no visiem raidījumiem būtu valsts valodā, turklāt šiem raidījumiem jāaizņem vismaz 65% no raidlaika. Saeima šo priekšlikumu arī pēc asajām diskusijām tomēr atbalstīja.
Komisijas viedoklis tomēr netika atbalstīts attiecībā uz aizliegumu reklāmās kurināt naidu vai aicināt uz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. Deputāti nolēma šādu nosacījumu likumā neiekļaut, lai arī komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (“Jaunais laiks”) brīdināja par saistībām ieviest Eiropas direktīvās esošās normas.
Negaidīti toreiz tika atbalstīts deputāta Māra Kučinska (Tautas partija) priekšlikums, kas paredz noteikt teju uz pusi mazāku jaunās elektronisko mediju padomes sastāvu, nekā iepriekš bija iecerēts. Līdz ar to pašreizējās Nacionālās radio un televīzijas padomes pēctece darbosies tikai piecu, nevis deviņu cilvēku sastāvā.
Pēc iepriekš vairākkārt izvērstajām diskusijām arī atbildīgajā komisijā deputāti tomēr likumā saglabājuši tādus pašus ierobežojumus alkohola reklāmām, kā tas ir pašreizējā Radio un televīzijas likumā, – atļauta joprojām būs tikai alus un vīna reklāma, turklāt bez raidlaika ierobežojuma.
Ziņots arī, ka jaunais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums noteiks Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus.
Likuma mērķis būs nodrošināt vārda un uzskata paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas pieejamību un brīvas, demokrātiskas diskusijas netraucētu uzturēšanu un attīstību. Tā mērķis būs arī veicināt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata un sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apmērā.
Regulējums arī paredzēs, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, būs jānodrošina arī iespēja skatīties sabiedrisko mediju programmas. Šī prasība attieksies arī uz tām nacionālo mediju televīzijas programmām, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, gala lietotājam ir pieejamas bez maksas.
Ar likumu plānots noteikt, ka vismaz viena Latvijas Televīzijas programma būs jāpārraida bezmaksas uztveršanai vismaz vienā satelītā – šis noteikums stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.
Plānots reglamentēt Eiropas audiovizuālo darbu lietošanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Ar Eiropas audiovizuālajiem darbiem šajā likumprojektā tiek saprasti Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotie literāri dramatiskie darbi, seriāli, filmas, dokumentālie, mākslas, izglītojošie un citi radošie darbi.
Turpmāk elektronisko mediju programmās būs jānodrošina, lai vismaz 51% no visiem raidījumiem nedēļas laikā būtu šie Eiropas audiovizuālie darbi. Šis nosacījums gan neattieksies uz ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmu, televīzijas veikalu raidījumiem.
Lai nodrošinātu vietējo un reģionālo televīziju saglabāšanu arī pēc pilnīgas pārejas uz apraidi ciparu formātā, ierosināts noteikt, ka šīs televīzijas, izmantojot savus tehniskos līdzekļus, varēs turpināt savu programmu apraidi analogajā formātā. Šādu apraidi televīzijas gan varēs turpināt ne ilgāk kā līdz 2014.gadam, ja tas tehniski attiecīgajā frekvencē ir iespējams un netraucē televīzijas programmu apraidi ciparu formātā.
Komisija vēl vienojās, ka valdībai Saeimā būs jāiesniedz likumprojekts, kas regulēs apraidi ciparu formātā pēc 2014.gada 1.janvāra, elektroniskajiem medijiem paredzot iespēju pašiem nodrošināt savu programmu apraidi ciparu formātā vai arī izvēlēties komersantu to veidoto programmu izplatīšanai.
Līdz 2013.gada 31.decembrim televīzijas programmu apraidi ciparu formātā veic Ministru kabineta izvēlētais komersants – uzņēmums “Lattelecom”.
