Man šis ir X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laiks. Lai gan iepriekšējās nedēļas bija saspringtas, slēdzot dažādus līgumus un kārtojot organizatoriskas lietas, aizvadītās septiņas dienas pagāja samērā mierīgi.
No Kokneses novada uz svētkiem Rīgā dosies ap 170 dalībnieku no deviņiem kolektīviem. Viņi svētkiem gatavojās visu gadu. Iepriekš notika intensīvi mēģinājumi, bet pēdējā laikā vairs ne — viss, ko varēja paveikt, jau padarīts. Tā kā mūsdienās iegādāties tautastērpus ir diezgan dārgi, kolektīviem neko jaunu nešuva, ierasto apģērbu tikai papildināja ar dažādiem aksesuāriem — pastalām, tautiskajām zeķēm, jostām un citām lietām. Pūtēju orķestra dalībniekiem ir ļoti atsaucīgi vecāki, un ar viņu atbalstu bērni un jaunieši tika pie jauniem krekliem.
Pirmdien Koknesē notika novada kolektīvu vadītāju, skolu direktoru un novada domes pārstāvju sanāksme par gatavību Dziesmu un deju svētkiem. Žēl, ka šī bija pirmā kopīgā tikšanās, bet iepriecina, ka tāda vispār notika. Sanāksmē pārspriedām sagatavotību svētkiem, dažādus līdz šim nenokārtotus jautājumus, pārrunājām arī, kā novads būs noformēts svētku gājienā. Noteikts, ka šogad atšķirībā no citām reizēm jāizmanto tikai vidi saudzējoši materiāli, tāpēc šoreiz tie pārsvarā būs “dzīvie” ziedi, nekādu plakātu un tamlīdzīgu lietu. Gājienā izmantosim arī novada ģerboni, skolu un deju kolektīvu karogus.
Gatavojoties svētkiem, bija daudz dažādu neskaidrību, nepārtraukti bija izmaiņas. Organizatori daudzas lietas paziņoja teju pēdējā brīdī. Nesen mainīja arī nakšņošanas vietu. Bija paredzēts, ka dzīvosim un ēdīsim Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolā, bet patiesībā nakšņosim netālu esošajā Purvciema amatu skolā.
Esmu Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas direktora vietniece ārpusklases darbā. Lai gan ir atvaļinājums, otrdienu pavadīju skolā, kur saistībā ar Eiropas Savienības apstiprināto projektu ierīkoja interaktīvās tāfeles. Iepriecina, ka Savienība šādi atbalsta izglītības iestādes. Mācību procesā jaunās interaktīvās tāfeles ir liels atbalsts ne tikai skolotājiem, bet arī audzēkņiem.
Man īstā brīvdiena bija trešdiena, kad varēju atpūsties un izbaudīt atvaļinājumu. To pavadīju laukos. Siltais laiks ir ideāli piemērots dažādu darbu veikšanai, tāpēc strādāju un jutos patiesi laimīga.
Ceturtdien visā valstī sāka darboties vienotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). Taču Jūrmala bija vienīgā pašvaldība, kas atteicās tam pievienoties. Uzskatu, ka nebūtu nekas ārkārtējs, ja Jūrmala darbotos atsevišķi. Šīs pilsētas “ātrās palīdzības” dienests nodarbojas gan ar neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, gan glābšanas darbiem ūdenī. Daļa pilsētas iedzīvotāju piketā Rīgā izteica vēlmi, lai “ātro palīdzību” turpinātu sniegt pašvaldības finansētie mediķi, nevis speciālisti no NMPD. Viņu viedoklis gan vēl nav ņemts vērā, un Jūrmalā darbojas divi analogi dienesti. Šajās dienās tikšot pieņemts galīgais lēmums.
Esam Dziesmu un deju svētku priekšvakarā, un lielie uztraukumi jau garām. Tagad neskaidri ir vienīgi laika apstākļi, cerams, tie nepievils un laiks būs labs. Jau šovakar kopā ar novada deju kolektīviem izbraucam uz Rīgu, bet dziedātāji turp dosies rīt. Svētkos piedalīšos trešo reizi. Novērots, ka lielākajiem dalībniekiem saspringto dienas režīmu ir vieglāk izturēt, bet mazākajiem — daudz grūtāk. Iepriekšējo svētku noslogotā grafika dēļ daudzi bija nomocījušies, un daļai dejot un dziedātprieks beidzās. Jāsaka liels paldies skolotājām, kuras šajos svētkos diendienā būs kopā ar bērniem. Piedalīties tajos nenozīmē aizbraukt, noskatīties koncertu un doties mājup, viņas ar saviem dziedātājiem un dejotājiem kopā pavadīs 24 stundas diennaktī, un tas nav viegls darbs.
Dziesmu un deju svētki ir mūsu tautas tradīcija. Tie man nozīmē lielu darbu un nopietnus pienākumus. Vislielākais gandarījums ir redzēt laimīgus bērnus. Ja viņi priecājas, tad labi jūtos arī es.
Man ļoti svarīga ir ģimene, tāpēc nedēļas nogali pavadījām, kopīgi atpūšoties.
