Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (“Jaunais laiks”) cīņā ar pedofiliem atbalsta noziedznieku datu publicēšanu, bet elektroniska noziedznieku izsekošana, pēc viņas domām, būtu lieka naudas tērēšana.
Ministre intervijā aģentūrai BNS pastāstīja, ka noziedznieku datu publicēšana jau savulaik cilāta Saeimas komisijā, kur Mūrniece pirms kļūšanas par ministri darbojās, tāpēc viņa joprojām uzskata, ka šādu cilvēku vārdi jāpublisko.
Ieviešot šādu kārtību, tas gan nenozīmējot, ka šo cilvēku vārdus publicē laikrakstā, bet, piemēram, skolas būtu informētas, ka to apkārtnē dzīvo šāds cilvēks. Tā ir vienīgā iespēja, kā pasargāt apkārtējos bērnus, jo ir skaidrs, ka šādi cilvēki nav normāli. “Kāpēc lai riskam pakļautu apkārtējos – nav nekādu šaubu, ka šāda metode pasargātu bērnus no šiem cilvēkiem,” sacīja ministre.
Runājot par citām metodēm, kā cīnīties ar šādiem noziedzniekiem, ministre atgādināja, ka savulaik, izmainot likumu, uz pedofiliem vairs neattiecas apžēlošana. Ja agrāk šāds cilvēks varēja dabūt, piemēram, septiņus gadus, bet par labu uzvedību atbrīvoties ātrāk, tagad šādas iespējas viņam nav.
Savulaik aktuāli apspriestā elektroniskā kontrole, pēc ministres domām, ir lieka naudas tērēšana. Varot noteikt, kur noziedznieks atrodas, bet izsekošanas ierīce jau nepasargājot no nozieguma izdarīšanas. Iepriekš veiktajās pārbaudēs arī konstatēts, ka bijušas vietas, kur ierīce nav darbojusies.
“Es esmu par to, lai likumā tiktu ierakstīti stingrāki noteikumi, cik nu to ļauj Eiropas direktīvas, bet šie ir noziegumi, pret kuriem sabiedrība izturas neiecietīgi, līdz ar to mums jābūt sabiedrības pusē,” viņa klāstīja.
Jau ziņots, ka, reaģējot uz aprīlī atklātībā nākušo pedofilijas skandālu, Mūrnieces pārstāvētā partija “Jaunais laiks” (JL) mudināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju pēc gada pārtraukuma tomēr atgriezties pie likumprojekta, kas paredz dzimumnoziedznieku datu publiskošanu.
Policija aprīlī aizturēja pedofilu grupējumu, kurš, pēc likumsargu domām, darbojies vismaz piecus gadus. Grupējuma sastāvā ir luterāņu mācītājs, bērnu slimnīcas apsargs un bijušais ieslodzītais.
Viņiem bērni nav bijuši, viens savulaik bijis precējies, bet nav dzīvojis kopā ar sievu.
