Drošības dienesti saistībā ar ceturtdien vakarā plānoto, bet nenotikušo gājienu, atzīmējot Vācijas armijas ienākšanu Rīgā 1941.gadā, strādājuši izcili, atsevišķie incidenti, kas tomēr notikuši, bijuši sīki.
To piektdien no rīta LNT raidījumā “900 sekundes” uzsvēra iekšlietu ministre Linda Mūrniece (“Jaunais laiks”).
“Mūsu dienesti izdarīja visu, kas no tiem atkarīgs, lai valsts nekristu kaunā,” uzsvēra ministre, komentējot ceturtdienas vakara norises. Viņa arī uzsvēra, ka “tie incidenti, kas tomēr notika pie pieminekļa, bija tiešām sīki incidenti”.
Tāpat viņa atzina, ka gājiena nepieļaušana bijis viens no drošībnieku plāniem, jo jau sākotnēji bijis skaidrs, ka gājiens nav bijis plānots, kā viedokļa paušana, bet kā nacionāla naida kurināšanas pasākums.
Mūrniece arī apstiprināja, ka gājiena organizators Uldis Freimanis ceturtdien ilgstoši atradās Drošības policijā, kur sniedzis liecības, un tādēļ nav atradies plānotā gājiena notikuma vietā. Līdz ar to loģiski, ka gājiens nevarēja notikt, jo cilvēks, kas par to bija atbildīgs, nebija uz vietas, tādēļ jebkurā gadījumā gājiens būtu bijis nelikumīgs, skaidroja ministre.
Savukārt pasākumā aizturētie cilvēki aizvesti uz policiju paskaidrojuma sniegšanai, taču uzreiz pēc tam atlaisti mājās. Daļa no šiem cilvēkiem aizturēti par atrašanos plānotā gājiena notikuma vietā alkohola reibumā, un tikai viens, kurš tomēr mēģināja iet gājienā, tika aizturēts tiešā saistībā ar gājienu.
Jau vēstīts, ka Drošības policija (DP) sākusi kriminālprocesu par nacistiskās Vācijas kara noziegumu publisku slavināšanu un ceturtdien šīs lietas ietvaros liecības sniegt uzaicināja gājiena, atzīmējot Vācijas armijas ienākšanu Rīgā 1941.gadā, organizators Uldis Freimanis.
DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai BNS apstiprināja, ka ir sākts kriminālprocess par nacistiskās Vācijas noziegumu slavināšanu, proti, pēc panta par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu. Par to draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbs.
Gājiena organizētājs Freimanis netika aizturēts, bet šī kriminālprocesa ietvaros tika uzaicināts sniegt paskaidrojumus, kas pieņemti. Freimanis piekritis liecības sniegt labprātīgi.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece aģentūrai BNS pastāstīja, ka tālāk policija kriminālprocesa ietvaros pieņems paskaidrojumus no citiem cilvēkiem, kas varētu būt saistīti ar plānoto un nenotikušo gājienu.
Freimanis aģentūrai BNS pastāstīja, ka DP viņa iztaujāšana notikusi gandrīz līdz plkst.20.30. Viņam vaicāts, kāpēc nolemts rīkot šādu gājienu un kādi bijuši motīvi, uz ko centies izskaidrot, ka pasākumu rīkojis, lai pieminētu Latvijas partizānus un tos latviešu karavīrus, kuri savulaik karojuši vācu armijā. “Man ir militārpatriotiska audzināšana uz valsti, un tas ir viss,” viņš teica.
Tāpat Freimanis norādīja, ka ir nemierā ar “fašistisko Dombrovska režīmu” Latvijā un notikumiem ceturtdienas vakarā, tāpēc viņš noteikti mierā nelikšoties un pieļauj, ka varētu sniegt sūdzību prokuratūrā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā “saistībā ar valsts tēla bojāšanu”, pārtraucot gājienu.
“Ka būs tik traki, ka brauc pakaļ un aizved uz Drošības policiju, negaidīju,” pauda gājiena pieteicējs.
Tāpat Freimanis pauda, ka izdomāšot kādu publisku protesta veidu, piemēram, kādā publiskā vietā noliekot sēru vainagu, parādot sevi kā valdības vadītāja un iekšlietu ministres upuri. “Atbilde būs,” viņš piebilda.
Vēstīts arī, ka policija ceturtdien nepieļāva pie Okupācijas muzeja sanākušajiem doties gājienā, kas bija paredzēts, lai pieminētu vācu armijas ienākšanu Rīgā Otrā pasaules kara laikā, jo klāt nav pasākuma pieteicēja.
Tiklīdz ap plkst. 19 bija paredzēts sākties gājienam, pie tā dalībniekiem pienāca policija un neļāva to sākt, jo pasākuma pieteicējs Uldis Freimanis nav ieradies. Tikmēr nolūkoties gājiena norisē ieradusies grupiņa jauniešu, kas ir krekliņos ar uzrakstu “Hitler Kaput!” un Georga lentītēm, kā arī organizācijas “Mūsu izvēle” simboliku. Atnākušo pārstāvis Jurijs Kotovs aģentūrai BNS teica, ka viņi tikai vēloties būt klāt.
Ceturtdien plānoto gājienu Rīgas dome bija aizliegusi, bet tiesa to tomēr atļāva, par ko pārsteigumu pauda augstākās valsts amatpersonas, kuras arī kritizēja gājienu. Tā rīkotājs Uldis Freimanis norādīja, ka pasākums paredzēts, lai pieminētu latviešu karavīrus, kuri Otrā pasaules kara laikā bijuši iesaistīti vācu armijā, informēja Freimanis.
Neļaut pasākumu lūdza arī Drošības policija, bažījoties par iespējamām provokācijām.
