ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien parakstījis likumu, kas nosaka visu laiku stingrākās sankcijas pret Irānu.
ASV nolēmušas veikt pasākumus papildus ANO un Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām, lai mazinātu Teherānas spēju finansēt savu kodolprogrammu, ierobežojot tās piekļuvi naftas produktiem un starptautiskajai banku sistēmai.
“Ar šīm un citām sankcijām mēs satriecam Irānas valdības spēju finansēt un attīstīt savu kodolprogrammu. Mēs parādām Irānas valdībai, ka tās rīcībai ir sekas un, ja tā turpināsies, spiediens pieaugs un tās izolācija pastiprināsies. Nav šaubu – Savienotās Valstis un starptautiskā sabiedrība ir nolēmušas nepieļaut, ka Irāna iegūst savā rīcībā kodolieročus,” svinīgajā ceremonijā Baltajā namā sacīja Obama.
Prezidenta parakstītais likums spiež ārvalstu kompānijas izvēlēties, vai veikt darījumus ar Irānu vai ASV. Saskaņā ar to Savienoto Valstu tirgus tiek slēgts tiem uzņēmumiem, kas Irānai piegādās naftas produktus, kā automašīnu un aviācijas degvielu. Tāpat likums vēršas pret ārvalstu finanšu, apdrošināšanas un kuģniecības kompānijām un bankām, kas veic darījumus ar Teherānu.
Attiecīgo likumprojektu pagājušajā nedēļā gandrīz vienbalsīgi atbalstīja abas ASV Kongresa palātas.
Jau vēstīts, ka ANO Drošības padome jūnija sākumā apstiprināja jaunas sankcijas, kas paredz paplašināt bruņojuma embargo, kā arī aizliedz Irānai iesaistīties “sensitīvās aktivitātēs”, piemēram, urāna rūdas iegūšanā. Vēl rezolūcijā teikts, ka jūrā drīkstēs pārbaudīt kuģus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ved Irānai kravas, uz kurām attiecas embargo. Tāpat jaunās sankcijas pievieno 40 fiziskās un juridiskās personas to personu un organizāciju sarakstam, pret kurām noteikti ceļošanas un finanšu ierobežojumi.
Iepriekš ANO jau trīs reizes bija noteikusi sankcijas pret Irānu, tostarp bloķējot kodolmateriālu tirdzniecību, iesaldējot Irānas kodolaktivitātēs iesaistītos finanšu līdzekļus un aizliedzot jebkādu Irānas ieroču eksportu.
Savukārt 17.jūnijā ES valstu un valdību līderi nolēma noteikt papildu sankcijas pret Irānu tās kodolprogrammas dēļ, aizliedzot jaunu investīciju ieguldīšanu, tehniskās palīdzības sniegšanu un tehnoloģiju nodošanu Irānas dabasgāzes un naftas rūpniecības uzņēmumiem. Tāpat bloka līderi apstiprināja dažādus ierobežojumus attiecībā uz Irānas bankām un tās Revolucionārās gvardes dalībniekiem.
ASV un tās sabiedrotās ir nobažījušās par to, ka Irāna slepeni mēģina uzbūvēt atombumbu. Irāna šīs bažas noraida un apgalvo, ka tās kodolprogrammai ir tikai civili mērķi.
