Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja Ērika Kalnmeiera virzīšanu apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā.
Aizklātā balsojumā par viņu balsoja septiņi deputāti, bet trīs deputāti balsoja pret vai atturējās.
Saeima par Kalnmeiera iecelšanu amatā varētu lemt jau nākamajā sēdē.
Saeimas komisija atbalsta Kalnmeiera virzīšanu ģenerālprokurora amatam
Jau ziņots, ka Kalnmeieru ģenerālprokurora amatam izvirzīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kuram šāds pienākums ir saskaņā ar likumu.
Galīgais lēmums par prokurora Kalnmeiera apstiprināšanu jaunajā amatā jāpieņem Saeimai.
Bičkovičs savu izvēli pamatoja ar Kalnmeiera profesionalitāti, kompetenci un izpratni par procesiem prokuratūrā. AT priekšsēdētājs iepriekš skaidroja, ka noteicošie kritēriji kandidāta izvēlei bija Kalnmeiera profesionalitāte un bagātā darba pieredze prokuratūrā.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) steidzamības kārtā veicis pārbaudi par Kalnmeiera atbilstību likuma par valsts noslēpumu prasībām, un 21.jūnijā viņam ir izsniegta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu.
Kalnmeiers dzimis 1960.gadā, un 1987.gadā viņš absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē, 2004.gadā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē.
Darbu prokuratūrā Kalnmeiers sācis 1987.gadā toreizējā Rīgas pilsētas Kirova rajona prokuratūrā. No 1988. līdz 1993.gadam viņš strādājis Latvijas Republikas prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē, sākot no izmeklētāja līdz pārvaldes priekšnieka amatam.
Vēlāk Kalnmeiers vairākus gadus praktizējis kā zvērināts advokāts. Ģenerālprokurora amata kandidāts žurnālistiem sacīja, ka viņš praktizējis advokāta Guntara Antoma advokātu birojā, bet personīgu iemeslu dēļ 2000.gadā atgriezies darbā Ģenerālprokuratūrā.
1996.gadā Kalnmeiers bijis viens no advokātiem bijušajam Ivana Haritonova lietas kuratoram, prokuroram Armandam Stumbergam, kuram tolaik bija uzrādīta apsūdzība par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Savukārt 2000.gadā Kalnmeiers bijis advokāts tiesnesim Andrim Grudulim, kurš bija apsūdzēts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
2000.gada 28.novembrī Kalnmeiers uz pieciem gadiem tika iecelts par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē. 2005.gada 28.novembrī viņa pilnvaru termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem.
2001.gadā Kalnmeiers uzturējis apsūdzību, kad AT Senātā tika skatīts kasācijas protests pedofilijā apsūdzētā Igora Verbicka lietā.
Masu mediju slejās Kalnmeiera vārds līdz šim parādījies reti – pārsvarā vērtējot jaunumus jurisprudencē un tiesībsargājošo iestāžu darbā. Tomēr, aktualizējoties jautājumam par ģenerālprokurora amata kandidātiem, laikraksts “Diena” Kalnmeieru minēja kā vienu no diviem reālākajiem amata pretendentiem, “pret kuru neiebilstu apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs”. Savukārt laikraksts “Neatkarīgā” ir atzīmējis, ka Kalnmeiers esot viens no plašas prokuroru grupas, kuri strādājuši un līdz ar to esot uzskatāmi par apsūdzības līdzautoriem krimināllietā, kurā Rīgas apgabaltiesā tiek tiesāti Lembergs, viņa dēls Anrijs un uzņēmējs Ansis Sormulis.
Kā ziņots, Bičkovičs iepriekš apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu bija izvirzījis Jāni Maizīti, taču Saeima 15.aprīlī viņa kandidatūru noraidīja.
