Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paudis bažas, ka, pieņemot jauno konstitūciju un nomainot valsts pārvaldes formu, Kirgizstānai draud sabrukums.
“Es tiešām nesaprotu, kā Kirgizstānā varētu darboties parlamentāra valsts pārvalde,” savas bažas pēc G20 samita Kanādas pilsētā Toronto pauda Medvedevs.
“Vai tas neradīs veselu virkni problēmu – parlamenta nesaskaņas, nemitīgu valdības vadītāju maiņu, galu galā varas nodošanu ekstrēmistu rokās?” retoriski jautāja Krievijas prezidents.
“Pašreizējā stāvoklī Kirgizstāna var piedzīvot arī visnepatīkamāko likteni – valsts sabrukumu,” norādīja Medvedevs.
Šie Krievijas prezidenta izteikumi bija pretrunā atbalstam, kuru Krievija Kirgizstānas pagaidu valdībai izrādīja pēc prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas šā gada 7.aprīlī.
Jau vēstīts, ka Kirgizstānas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvji pirmdien publiskoja provizoriskos rezultātus, paziņojot, ka referendumā, kas svētdien notika Kirgizstānā, par jauno konstitūciju nobalsojuši 90,7 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju, 7,96 procenti – pret.
Gaidāms, ka galīgos rezultātus publiskos divu dienu laikā.
Par tautas atbalstu jaunajai konstitūcijai Kirgizstānas pagaidu prezidente Roza Otunbajeva paziņoja jau pāris stundas pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas.
“Par spīti visiem traucēkļiem jaunā konstitūcija ir pieņemta. Tauta ir apturējusi autoritāru un nepotisku valsts pārvaldi. Šodien cīņā par īstenu tautas valdību esam guvuši uzvaru,” paziņoja Otunbajeva.
Kirgizstānas balsstiesīgie iedzīvotāji svētdien nobalsoja referendumā par jauno valsts konstitūciju, kas paredz būtiski ierobežot prezidenta un palielināt parlamenta pilnvaras, kā arī noteiks, ka prezidentu nevar ievēlēt uz diviem piecu gadu amata termiņiem pēc kārtas.
Balsošana notikusi bez starpgadījumiem.
Opozīcijas protestu pārņemtajā Kirgizstānā 7.aprīlī demisionēja valdība un opozīcija izveidoja savu ministru kabinetu. Sadursmēs starp opozīcijas protestētājiem un miliciju Biškekā gāja bojā vismaz 85 cilvēki un vairāk nekā 1600 tika ievainoti.
Pēc vienošanās, kas tika panākta ar ASV, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas prezidējošās valsts Kazahstānas starpniecību, Bakijevs 15.martā atstāja Kirgizstānu, devās uz Kazahstānu, bet vēlāk ieradās Baltkrievijā.
Gāztajam prezidentam Kirgizstānā atņēma tiesisko imunitāti un izvirzīja apsūdzības vairākos smagos noziegumos, tostarp masu slepkavībā.
Kirgizstānas dienvidos kopš 11.jūnija notika sadursmes starp kirgīziem un uzbekiem.
Oficiālā informācija liecina, ka konfliktā dzīvību zaudējuši 275 cilvēki, ievainojumus guvis 2231 cilvēks. Kirgizstānas pagaidu prezidente Roza Otunbajeva atzinusi, ka upuru skaits varētu būt ap 2000.
Gandrīz visi bēgļi, kuri etniskajās sadursmēs starp kirgīziem un uzbekiem valsts dienvidos no vardarbības glābās, bēgot uz Uzbekistānu, ir atgriezušies Kirgizstānā.
10.oktobrī plānots rīkot Kirgizstānas parlamenta vēlēšanas.
