Ministru kabineta komiteja pirmdien lems, vai piešķirt 47,98 tūkstošus latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai lauksaimniecības produktu ražotājiem daļēji kompensētu pavasara plūdu dēļ radušos zaudējumus, liecina sēdes darba kārtība.
Līdzekļu pārdali lūdz Zemkopības ministrija (ZM). Finansējumu iecerēts piešķirt Lauku atbalsta dienestam (LAD), lai lauksaimniecības produktu ražotājiem daļēji kompensētu zaudējumus par 2010.gada pavasara plūdos bojā gājušajiem ziemāju sējumiem un aramzemē sētiem zālājiem.
Iecerēts, ka kompensācijas apmērs būs 50 lati par vienu plūdos cietušo sējumu hektāru. Pirms atbalsta izmaksas LAD veiks attiecīgo atbalsta saņēmēju zemes platību datu pārbaudi vienotā platību maksājuma datu bāzē.
ZM saņēmusi Daugavpils, Jēkabpils un Madonas novada domes vēstules ar lūgumu sniegt finansiālu palīdzību tām saimniecībām, kurām plūdu dēļ ir daļēji vai pilnībā gājuši bojā ziemāju sējumi un aramzemē sētie zālāji. Kopumā 46 saimniecībās cietis vairāk kā viens tūkstotis hektāru, informē ministrija.
ZM skaidro, ka aizvadītā ziemas sezona bija raksturīga ar lielāku sniega daudzumu un zemāku gaisa temperatūru nekā citus gadus. Pavasarī vairākos Latvijas reģionos esošo upju daļās biezās ledus kārtas dēļ bija apgrūtināta palu ūdeņu aizplūšana un sniega kušanas dēļ upēs būtiski paaugstinājās ūdens līmenis un tās izgāja no krastiem, applūdinot ievērojami lielākas teritorijas nekā citus gadus.
Tādējādi applūda un būtiski cieta ziemāju sējumi tādās platībās, kuras pavasaros nemēdz applūst. Cietuši arī tie lauksaimniecības produktu ražotāji, kuri ņem vērā plūdu lokālo raksturu un nemēdz apsēt ikgadēji applūstošās platības.
Ņemot vērā 2009.gada vispārējo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kad būtiski samazinājās lauksaimniecības produkcijas cenas, bet ražošanai nepieciešamo resursu cenas palika nemainīgas, vai arī to samazinājums ir bijis salīdzinoši nenozīmīgs, šīm cietušajām saimniecībām ir radušies būtiski zaudējumi bojā gājušo sējumu dēļ. Turklāt plūdos cietušajām saimniecībām bija problemātiski nodrošināt papildus resursus bojā gājušo sējumu pārsēšanai ar vasarāju kultūrām, atzīmē ZM.
Ministrija arī norāda, ka lauksaimniecības risku fondā nav paredzētas kompensācijas par plūdu radītiem zaudējumiem, savukārt privātās apdrošināšanas sabiedrības neapdrošina vai ir paredzējušas ierobežojumus attiecībā uz regulāri applūstošo sējumu platībām.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs aģentūrai BNS iepriekš prognozēja, ka kompensācijām Latvijas lauksaimniekiem saistībā ar plūdu radītajiem kaitējumiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varētu lūgt pat 80 tūkstošus latu.
