Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns svētdien apstiprinājis, ka jaunajā valsts budžetā būs paredzēts arī banku nodoklis.
“Esmu apņēmies panākt, ka pasākumi ir stingri, taču vienlaikus taisnīgi,” intervijā telekanālā BBC paziņoja Osborns.
“Mēs apzināmies, ka ikvienai sabiedrības daļai ir jāsniedz sava artava. Es lūgšu bankas maksāt banku nodokli, tādējādi arī tās sniegs savu artavu,” norādīja finanšu ministrs.
“Mums būs labāk pārvaldītas bankas, to darbību noteiks stingrāki noteikumi, un tāpat mēs esam gatavi izvērtēt banku struktūru. Es esmu gatavs būt stingrs pret finansiālo pakalpojumu jomas pārstāvjiem,” apliecināja Osborns.
Saskaņā ar Lielbritānijas laikrakstos publicētajām aplēsēm banku nodoklis katru gadu varētu papildināt valsts budžetu ar summu no viena līdz trim miljardiem mārciņu (no 0,8 līdz 2,5 miljardiem latu).
Osborns norādīja, ka Lielbritānijas valdībai jārīkojas, lai samazinātu budžeta deficītu, citādi valsts nākotne būs drūma.
“Procentu likmes pieaugs, uzņēmumi bankrotēs, pieaugs bezdarba līmenis, samazināsies dzīves līmenis. Es to necietīšu,” paziņoja finanšu ministrs.
“[Banku nodoklis] ir izlēmīga rīcība, kas palīdzēs samazināt rekordlielo Lielbritānijas budžeta deficītu,” uzsvēra Osborns.
Jau vēstīts, ka maija beigās Lielbritānijas jaunā valdība izstrādāja 6,25 miljardu mārciņu (piecu miljardu latu) vērtu taupības pasākumu plānu.
Cita starpā valdība iecerējusi 2010. un 2011.gadā ietaupīt gandrīz divus miljardus mārciņu (1,6 miljardus latu), samazinot izdevumus informācijas tehnoloģiju jomā, un par 1,15 miljardiem mārciņu (922 miljoniem latu) samazināt tēriņus tādās jomās kā konsultācijas, reklāma un ceļojumi.
Tāpat plānots ietaupīt 1,7 miljardus mārciņu (1,36 miljardus latu), apturot vai pilnībā pārtraucot dažādu valdības projektu īstenošanu, un vairāk nekā 700 miljonus mārciņu (560 miljonus latu), nepieņemot jaunus darbiniekus un samazinot finansējumu pusautonomajām valdības organizācijām.
Tomēr vienlaikus eksperti uzsver, ka 6,25 miljardu mārciņu ietaupījums ir niecīgs salīdzinājumā ar Lielbritānijas budžeta deficītu, kas pašlaik sasniedz 11,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 156 miljardus mārciņu (125 miljardus latu).
Paredzams, ka sīkākas taupības pasākumu detaļas, tostarp attiecībā uz ierēdņu darba algām, tiks publiskotas 22.jūnijā, kad Osborns publiskos jaunās valdības izstrādāto ārkārtas budžetu.
Konservatīvo partijas līdera Deivida Kamerona vadītā koalīcijas valdība nāca pie varas 11.maijā, kad no premjera amata atkāpās vēlēšanās zaudējušās Leiboristu partijas līderis Gordons Brauns. Savā pirmajā sēdē jaunā valdība nolēma samazināt ministru kabineta locekļu algas par 5%.
