“Parex banka” šobrīd diemžēl ir kļuvusi par priekšvēlēšanu kampaņas elementu, trešdien laikrakstā “Diena” publicētā viedoklī norāda bijušais bankas lielais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Valērijs Kargins.
“Presē atkārtoti izskan spekulācijas par to, ka grozījumi Kredītiestāžu likumā it kā topot vienīgi bankas bijušo akcionāru interesēs. Šādas spekulācijas netiek pamatotas ne ar kādu analīzi, tikai un vienīgi ar to, ka daži ar mani saistīti cilvēki ir ziedojuši līdzekļus sociāldemokrātiskajai partijai “Saskaņa”, vai arī ar to, ka par likumprojektu deputāti ir vēlējušies pakonsultēties ar Līgu Puriņu, bijušo bankas viceprezidenti un šajā jomā vienu no viszinošākajiem cilvēkiem valstī,” norādījis Kargins.
Viņaprāt, tik virspusēji un vienkāršoti spriedumi traucē saprast notiekošo un paver iespēju maldinošām interpretācijām, kuru centrā tiek liktas vienīgi bijušo akcionāru intereses.
“Mēs visi šobrīd ļoti labi redzam, ka “Parex banka” diemžēl ir kļuvusi par priekšvēlēšanu kampaņas elementu. Atsevišķi politiskie funkcionāri cenšas palielināt savu popularitāti un mazināt sava politiskā kursa ačgārnību, noveļot vainu par situāciju valstī uz “Parex banku”,” piebilda bijušais bankas akcionārs.
Viņš uzsvēra, ka ekonomiskā un finanšu krīze Latvijā neizbēgami notika neatkarīgi no “Parex bankas” situācijas. “Gluži pretēji, “Parex banka”, būdama lielākā banka ar vietējiem Latvijas akcionāriem, bija viena no pirmajām, kas dubultā izbaudīja šīs sekas. “Parex bankai” nebija ārvalstu mātes banku un līdz ar to – citu valstu atbalsta,” skaidroja Kargins.
“Vienīgā valsts, uz kuras atbalstu tā varēja cerēt atšķirībā no Skandināvijas bankām, bija Latvijas valsts! Laikā, kad sākās “Parex” grūtības, gan Amerikā, gan Eiropā jau bija radīti mehānismi, kā valsts sniedz atbalstu savām bankām. Diemžēl Latvija no šīs pieredzes nemācījās,” atzina Kargins.
Viņš uzsvēra, ka lielajiem akcionāriem no “Parex bankas” nacionalizācijas nebija nekādu ieguvumu. “Mēs atteicāmies no visa tā, ko bijām pēdējo gadu laikā cēluši un veidojuši, kur bijām ieguldījuši savas zināšanas, līdzekļus un resursus. Mūsu mērķis šai valstij grūtajā situācijā bija palīdzēt stabilizēt Latvijas finanšu sistēmu. Tieši tāpēc, neskatoties uz pilnīgu atteikšanos no savas ietekmes “Parex bankā”, mēs saglabājām savus ieguldījumus bankā, tādējādi vairojot bankas finanšu resursus. Pretī mēs saņēmām apsolījumu, ka “Parex banka” turpinās pastāvēt, nodrošinot visas savas saistības pret visiem klientiem,” “Dienā” publicētā viedoklī skaidroja Kargins.
Valdība 23.martā pieņēma lēmumu par “Parex bankas” restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Šo modeli atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām vadlīnijām valdībai rekomendēja īstenot valdības piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants “Nomura International plc”, jo tam esot būtiskas priekšrocības attiecībā uz valsts noguldījumu atgūšanu un bankas klientu interesēm.
“Parex bankas” restrukturizācijas plāns 31.martā tika iesniegts Eiropas Komisijā, lai saskaņotu valsts atbalsta sniegšanu. Sagaidāms, ka Eiropas Komisijas atzinums tiks sniegts līdz šā gada 30.jūnijam.
“Parex banka”, kas tobrīd bija otrā lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada beigās nolēma banku pārņemt savā kontrolē. Patlaban bankas 77% akciju īpašniece ir Privatizācijas aģentūra, bet 20% “Parex bankas” akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Savukārt “Parex bankas” balsstiesīgo akciju proporcija ir attiecīgi 70,6% un 25% plus viena balsstiesīgā akcija.
