Beļģijā svētdien notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi flāmu separātistu partija “Jauno flāmu alianse” (NVA), kura atbalsta pakāpenisku Beļģijas kā valsts izzušanu, liecina vēlēšanu rezultāti pēc 96,5 procentu balsu saskaitīšanas.
Parlamenta apakšpalātā, kur ir 150 deputātu, Barta de Vevera NVA ieguvusi 27 deputātu mandātus. Otrajā vietā ir valoņu Sociālistiskā partija ar 26 mandātiem.
Balsošana Beļģijas flāmu un valoņu kopienās notika atsevišķi par flāmu un valoņu partijām.
Flandrijā, ieskaitot Briseles flāmu minoritāti, NVA ieguva 28,3 procentus balsu, Flāmu kristīgie demokrāti (CD&V) – 17,5%, flāmu sociālistu partija SP.A – 15,0%, Flāmu liberāļi un demokrāti (Open VLD) – 14,0%, flāmu nacionālistu partija “Vlaams Belang” (“Flāmu intereses”) – 12,7%, Zaļie – 7,0%, populistiskais Dedekera saraksts – 3,7% balsu.
Valonijā, ieskaitot Briseles frankofonos vēlētājus, Sociālistiskā partija ieguva 36,5% balsu, liberālā Reformu kustība – 24,8%, centriskā Kristīgo demokrātu partija – 14,8%, Ekologu partija “Ecolo” – 12,8%, labējā Tautas partija – 3,4%.
Valdošajā koalīcijā jābūt vismaz četrām partijām – gan flāmu, gan valoņu. Daži politiskie analītiķi uzskata, ka jaunajā valdošajā koalīcijā var būt pat astoņas partijas.
De Vevers pasludināja NVA par vēlēšanu uzvarētāju. Viņš arī vērsās pie valoņu vēlētājiem ar aicinājumu: “Nebaidieties. Ticiet sev.”
NVA līderis uzsvēra, ka flāmu nacionālistiem ir “jāsniedz roka frankofoniem”, lai izveidotu “funkcionējošu struktūru”, jo valsts jāmaina flāmiem un valoņiem kopā.
Jau vēstīts, ka aprīlī izjuka Beļģijas valdošā koalīcija un maija sākumā Beļģijas parlaments pieņēma lēmumu par savu atlaišanu, lai jūnijā sarīkotu parlamenta ārkārtas vēlēšanas.
Beļģijas karalis Alberts II 26.aprīlī pieņēma premjerministra Īva Letermes valdības demisiju, jo karaļa ieceltam starpniekam nebija izdevies panākt valdošās koalīcijas partiju samierināšanos.
Leterme jau agrāk iemantojis Beļģijas mediju nelabvēlību ar vairākkārtējiem neveiksmīgiem izteikumiem. Leterme savulaik paziņoja, ka Beļģijas pastāvēšana ir “vēsturisks negadījums” un ka vienīgais, kas Beļģiju vieno, ir “karalis, himna un dažas alus šķirnes”.
Starp Beļģijas flāmu un valoņu kopienām jau ilgu laiku pastāv domstarpības. Frankofonie valoņi ir satraukti par to, ka par Valoniju turīgākās Flandrijas centieni pēc lielākas autonomijas var ievadīt valsts sadalīšanos.
Pēc iepriekšējām parlamenta vēlēšanām 2007.gadā valdības veidošana ilga vairāk nekā sešus mēnešus.
Saskaņā ar jūnija sākumā publiskotiem aptaujas rezultātiem, ja Beļģija sašķeltos, divas trešdaļas Francijas iedzīvotāju atbalstītu franciski runājošo iedzīvotāju reģiona Valonijas pievienošanos. Vislielāko atbalstu Valonijas pievienošanai pauda 75 procenti franču, kuri dzīvo Beļģijas pierobežas rajonos.
Beļģija jūlijā kļūs par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti uz sešiem mēnešiem. Ja sarunas par valdošās koalīcijas veidošanu ieilgtu, tas kaitētu Beļģijas kā ES prezidējošās valsts starptautiskajai reputācijai.
