Slovēnijā svētdien notikušā referenduma dalībnieki ar nelielu balsu pārsvaru atbalstīja valdības līgumu ar Horvātiju, kas paredz, ka abu valstu robežu noteiks starptautiska arbitrāžas tiesa, liecina referenduma rezultāti pēc vairāk nekā 99 procentu balsu saskaitīšanas.
Robežstrīda atrisināšanu atbitrāžas tiesā atbalstīja 51,48 procenti referenduma dalībnieku, bet pret to bija 48,52 procenti.
Referendumā piedalījās 42,28 procenti no 1,7 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju.
Reaģējot uz referenduma rezultātu, Slovēnijas kreisi centriskais premjerministrs Boruts Pahors paziņoja, ka svētdiena bijusi “vēsturiska diena, kurā atrisināta viena no Slovēnijas lielākajām stratēģiskajām problēmām”.
“Tā ir uzvara Slovēnijai, kura skatās nākotnē un ir spējīga atrisināt savu problēmu mierīgā veidā,” sacīja Pahors. Viņš piebilda, ka šis līgums “ir ļoti labvēlīgs Slovēnijai un pieņemams Horvātijai, un ļauj abām valstīm sadzīvot draudzībā”.
Referendums bija pārbaudījums Pahora popularitātei – ja Slovēnijas iedzīvotāji nobalsotu pret līgumu, Pahora valdībai varētu nākties atkāpties.
Referenduma iznākumu atzinīgi novērtēja arī Horvātijas prezidents Ivo Josipovičs.
Jau vēstīts, ka Slovēnijas un Horvātijas premjeri pagājušā gada novembra sākumā parakstīja līgumu, kas paredz dibināt starptautisku arbitrāžas tiesu, kura noteiks valstu robežu Adrijas jūrā. Šajā jautājumā abām valstīm nebija izdevies kopš 1991.gada, kad Slovēnija un Horvātija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas.
Slovēnijas Konstitucionālā tiesa 23.martā nolēma, ka šis līgums atbilst valsts konstitūcijai, tādējādi palielinot Horvātijas iespējas iestāties Eiropas Savienībā (ES) 2011.gadā.
Tiesas lēmums ir juridiski saistošs abām valstīm un nodrošina Slovēnijas piekļuvi starptautiskajiem ūdeņiem, kas līdz šim bija viena no Ļubļanas galvenajām prasībām.
No savas puses Slovēnija līgumā apņemas vairs nekavēt Horvātijas sarunas par iestāju ES un piekrīt, ka arbitrāžas tiesa savu darbu sāks tikai pēc tam, kad Zagreba būs šīs sarunas veiksmīgi pabeigusi.
Horvātijas parlaments šo līgumu ratificēja jau novembra beigās.
Slovēnija iestājās ES 2004.gadā un 2008.gada decembrī izmantoja savas veto tiesības, lai apturētu sarunas par Horvātijas iestāšanos ES, kā galveno šādas rīcības iemeslu minot tieši nesakārtoto abu valstu robežu jautājumu.
