Kijevā Augstākā Rada ceturtdien pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kurā oficiāli noteikts Ukrainas nepievienojušās valsts statuss, līdz ar to atsakoties no agrākajiem centieniem iestāties NATO. Radā, kurā pavisam ir 450 vietu, likumprojektu atbalstīja 253 deputāti.
“Ukrainas prezidents ierosina noņemt no darba kārtības jautājumu, kas šķeļ sabiedrību,” iepazīstinot deputātus ar likumprojektu, sacīja premjerministrs Mikola Azarovs.
“Nav šaubu, ka pasaule ap mums šo izvēli uztvers ar atvieglojumu un sapratni. Ukraina būs saprotama, paredzama un uzticama valsts gan tās pilsoņiem, gan visai pasaulei.”
Likumā definē gan integrāciju Eiropā, gan partnerību ar Krieviju
Likuma “Par iekšpolitikas un ārpolitikas pamatiem” projektā, tā ārpolitikas blokā kā pirmā pieminēta Ukrainas integrācija Eiropā, kā otrā – stratēģiskā partnerība ar Krieviju. Vienlaikus likumprojektā deklarēta Ukrainas attiekšanās no dalības NATO, tiesa gan, sadarbība ar Ziemeļatlantijas aliansi netiek izslēgta.
Turklāt likumprojektā pieminēts, ka stratēģiskās attiecības ar ASV “ir un paliek svarīgs mūsu ārpolitiskās attīstības virziens”.
Ukrainai principiāli svarīgi ir padziļināt attiecības ar valstīm, kas nostiprinās kā jaunie pasaules izaugsmes centri.
Janukovičs sola uzlabot “ārkārtīgi saspīlētās” attiecības ar Krieviju
Ukrainas jaunais prezidents Viktors Janukovičs, kurš februārī uzvarēja vēlēšanās, solot uzlabot ārkārtīgi saspīlētās attiecības ar Krieviju, teicis, ka Ukrainai jākļūst par blokos neietilpstošu valsti un viņa priekšteča Viktora Juščenko mērķis pievienoties NATO esot svītrots no darba kārtības.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, pagājušajā mēnesī viesojoties Kijevā, aicināja Ukrainu pievienoties Maskavas vadītajai Kolektīvā drošības līguma organizācijai, ko bieži uzskata par Rietumu alianses konkurenti. Taču Kijeva pagaidām nav izrādījusi entuziasmu pievienoties šai organizācijai.
