Krievija ir NATO partneris, nevis drauds, turklāt ar kopīgām interesēm vairākās jomās, kur praktiskā sadarbība jāveicina.
Šādu pārliecību otrdien publicētā intervijā “Latvijas Avīzē” paudis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens, kurš otrdien arī piedalīsies NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijas noslēgumā Rīgā.
Runājot par jauno NATO stratēģisko koncepciju, Rasmusens norādījis, ka ekspertu grupa, izstrādājot ieteikumus koncepcijai, viņaprāt, “atradusi pareizo līdzsvaru” un attiecībā uz Krieviju – lielvalsts patlaban ir NATO partneris, nevis drauds.
“Es neuzskatu, ka Krievija ir drauds NATO. Krievija ir partneris,” uzsvēris Rasmusens.
“Mums ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir kopīgas intereses, tādas kā cīņa pret terorismu, narkotikām un arī aizsardzība pret ballistisko raķešu un kodoluzbrukumiem. Visās šajās jomās mums ir viens un tas pats apdraudējums. Līdz ar to mums ir jāveicina praktiska sadarbība,” norādījis NATO ģenerālsekretārs.
Vienlaikus gan Rasmusens arī uzsvēris, ka visām NATO dalībvalstīm jābūt pārliecinātām, ka NATO ir gatavībā tās aizsargāt un aizstāvēt. “Un es varu jums apgalvot, ka mūsu rīcībā ir visi nepieciešamie plāni, lai aizstāvētu visas dalībvalstis jebkurā laikā,” piebildis NATO ģenerālsekretārs.
Viņš arī atgādinājis, ka NATO un Krievijas padomē notiek regulārs dialogs starp abām pusēm gan par politiskiem, gan militāriem jautājumiem. “Protams, dažkārt mūsu domas nesakrīt, piemēram, par Gruziju. Mums ir jāuzstāj uz pilnīgu Gruzijas suverenitātes un teritoriālās integritātes atzīšanu. Ar Krieviju mums ir arī diskusijas par NATO atvērto durvju politiku. NATO durvis paliek atvērtas Eiropas valstīm, kas izpilda kritērijus, lai kļūtu par NATO dalībniecēm. Par šiem jautājumiem mums joprojām ir diskusijas, taču Krievija ir partneris un nevis padomdevējs,” viņš norādījis.
“Mans nolūks tiešām ir censties attīstīt cik vien iespējams ciešas attiecības starp NATO un Krieviju, kaut arī mums joprojām ir debates par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, Gruziju,” viņš vēl piebildis, uzsverot nepieciešamību uzlabot attiecības ar Krieviju. “Patiesa stratēģiskā partnerība starp NATO un Krieviju būtu vislabākais drošības apliecinājums ikvienai valstij.”
Vienlaikus, runājot par kuģa “Mistral” pārdošanu Krievijai, Rasmusens uzsvēra, ka “pilnībā paļaujos, ka šī militārā aprīkojuma pārdošana ir saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un likumiem un ka Krievija nekad to neaizmantos ne pret vienu NATO dalībvalsti un ne pret vienu no saviem kaimiņiem”.
Vaicāts par ekonomisko aspektu nozīmi drošības jautājumos, Rasmusens norādījis – lai arī ekonomiskie jautājumi nav NATO “lauciņš”, tomēr drošība ir saistīta ar ekonomiku. “Mums jāsaprot, ka efektīva drošība ir atkarīga no efektīvas ekonomikas un ekonomiskā spēka. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai visu valstu valdības saprastu, ka vesela un stabila ekonomika ir priekšnoteikums ilgstošai valsts stabilitātei un drošībai,” viņš skaidrojis, atzīstot, ka valstis, kas patlaban cieš no krīzes sekām, “acīmredzami ir daudz vārgākas”.
“Un tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai cik vien drīz iespējams visās NATO dalībvalstīs ekonomika tiktu konsolidēta,” uzsvēris Rasmusens.
Turpretī, runājot par Afganistānas misiju, NATO ģenerālsekretārs, atkārtoti apliecinājis, ka lūdzis visas dalībvalstis, tostarp Latviju, nodrošināt papildu apmācību spēkus Afganistānā. “Un es ceru, ka gan Latvija, gan citas NATO alianses dalībnieces tam atsauksies. Es ļoti labi zinu par budžeta ierobežojumiem Latvijā, taču savām dalībvalstīm mēs arī esam teikuši, ka palīdzību Afganistānas armijas apmācības misijai ir iespējams atrast, pārskatot jau Afganistānā esošo resursu prioritātes,” norādījis Rasmusens.
