Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija norāda uz būtiskiem trūkumiem topošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, aicinot Saeimu vai nu labot kļūmes jau esošajā projektā vai arī nekavējoties uzsākt darbu pie jauna likuma par sabiedriskajiem medijiem, informē prezidenta Preses dienests.
Jauna likuma izstrāde, kas regulētu tieši sabiedrisko mediju darbību un finansēšanu, komisijas ieskatā, pat būtu labāks risinājums nekā esošā projekta pilnveidošana.
Komisija norāda, ka, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ieguldot apjomīgu darbu, likumprojektā ietverti svarīgākie elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības noteikumi. Vienlaikus, prezidenta komisijas ieskatā, likumprojekts atsevišķos jautājumos ir nepietiekošs un to nepieciešams papildināt, it īpaši sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu reglamentācijā.
Komisija norāda, ka likumā jānostiprina sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa īpašā nozīme demokrātiskā iekārtā. Tā regulējums jāveido pēc principa, ka sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi ir radīti sabiedrībai, tos finansē sabiedrība un tos kontrolē sabiedrības pārstāvji.
Likumprojektā nepieciešams “precīzāk noteikt un ar attiecīgiem mehānismiem nodrošināt, ka Latvijas specifiskajos apstākļos elektronisko plašsaziņas līdzekļu, it sevišķi sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu funkcija ir veicināt sabiedrības izpratni par Latviju kā nacionālu valsti, veicināt latvisko identitāti, latviešu valodu, kultūru, mākslu, tradīcijas, veicināt demokrātisko patriotismu, sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata, padziļināt izpratni par nacionālajām vērtībām, Latvijas valsts un latviešu tautas vēsturi”. Likumprojektam būtiski jāuzlabo latviešu valodas lietošanas apjoms un jāveicina latviskā vide Latvijas informācijas un kultūras telpā, uzskata prezidenta komisija.
Tāpat komisijas eksperti norāda, ka pašlaik likumprojekts neparedz sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās neatkarības garantijas finanšu ziņā. “Likumprojektam jānostiprina redakcionālā neatkarība, paredzot pietiekama un prognozējama finansējuma modeli, kas novērstu iespējas izdarīt politisku spiedienu uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli, izmantojot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa finansēšanas sviru,” uzsver komisija.
Tāpat likumprojektā jāparedz “neatkarīgs mehānisms sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa programmas satura veidošanai un jāgarantē žurnālistu korpusa darbības patstāvība tādu jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, kas skar programmu saturu”.
Prezidenta komisija arī uzskata, ka būtu jānovērš interešu konflikta situācija, kurā viena uzraudzības iestāde kontrolē visus elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, tai skaitā arī tos, kuros šī iestāde realizē valsts kā īpašnieka pilnvaras. Komisija norāda, ka nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padome jāveido pēc principa, ka tajā pārstāvētas pilsoniskās sabiedrības dažādas jomas, piemēram, padomē darbotos pazīstami un respektēti kultūras, mākslas, zinātņu un izglītības nevalstisko organizāciju izvirzīti pārstāvji ar nevainojamu reputāciju. Padomes locekļi pārstāv sabiedrības intereses, tāpēc tie jāizvēlas atklātā Saeimas balsojumā.
Prezidenta komisija norāda, ka “sabiedriskais pasūtījums ir pats svarīgākais programmatiskais uzdevums, ko sabiedrība dod sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, tāpēc sabiedriskā pasūtījuma process, pasūtījuma veidošana, tā izpildes kontrole ir iespējami precīzi jāapraksta likumprojektā”. Sabiedriskā pasūtījuma izpilde jāpakļauj stingrai Padomes un sabiedrības pārstāvju kontrolei.
Komisija norāda – ja likumprojektu pieņems pašreizējā redakcijā, spēku zaudēs ierobežojumi, kas pašlaik novērš elektronisko plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un monopolizāciju politisko un sabiedrisko organizāciju interesēs. Tādejādi radīsies elektronisko plašsaziņas līdzekļu politiskas koncentrācijas risks un drauds politiskajam plurālismam, uzskata komisija. “Latvijas demokrātijas attīstības stadijā nepieļaujama mediju koncentrācija var būtiski iedragāt personas tiesības uz vārda brīvību un radīt negatīvas sekas politiskajiem procesiem valstī,” norāda komisijas eksperti.
Tāpēc, atzīstot, ka Saeimas Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisija ir veikusi nozīmīgu darbu, īsā laika posmā sagatavojot likumprojektu, komisija tomēr norāda, ka tā sagatavošanā nav ņemti vērā nozīmīgi apsvērumi. “Ja tos vairs nebūtu iespējams iekļaut šajā likumprojektā, tad tie jāiekļauj jaunā likumā, kura sagatavošana jāsāk nekavējoties,” uzsver prezidenta komisija, norādot, ka tas var būt gan likumprojekts par būtiskiem grozījumiem un papildinājumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, vai, vēl labāk, tas varētu būt atsevišķs likums par Sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti pēdējos mēnešos intensīvi strādā pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojekta, kas jāpieņem jau šovasar, pretējā gadījumā Latvijai draud Eiropas Komisijas sankcijas. Jauns likums nepieciešams, lai noteiktu Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības, veidošanas, reģistrācijas un uzraudzības kārtību atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju attīstības tendencēm un Eiropas Savienības prasībām.
Likumprojekts izstrādāts, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai sadarbojoties ar Nacionālā radio un televīzijas padomi, Saeimas Juridisko biroju, kā arī nozares pārstāvjiem. Elektronisko mediju likums Saeimai trijos lasījumos jāpieņem līdz 2010.gada jūnijam, pretējā gadījumā pret valsti var tikt piemērotas soda sankcijas – 320 tūkstoši eiro (aptuveni 225 000 latu) par pārkāpumu plus 230 eiro par katru nākamo dienu jeb 7000 eiro (aptuveni 500) katru mēnesi.
Konstitucionālo tiesību komisiju Valsts prezidents Valdis Zatlers izveidoja 2007.gadā. Komisijas priekšsēdētājs ir Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis, Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesors Egils Levits, bet tajā darbojas Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Lauris Liepa, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Daiga Rezevska un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore Ineta Ziemele.
