Jautājums par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas spriedumu sarkanā partizāna Vasilija Kononova lietā tiks apspriests arī Krievijas un Eiropas Savienības (ES) sarunās, ceturtdien paziņoja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ES Vladimirs Čižovs.
“Domāju, ka šis jautājums būs mūsu dialoga ar ES darba kārtībā, tostarp saistībā ar regulārajām sanāksmēm cilvēktiesību jomā,” sacīja Čižovs videotiltā Maskava-Brisele.
Viņš norādīja, ka ECT gan ir Eiropas Padomes, nevis ES institūcija, tomēr vienlaikus uzsvēra, ka “tendence nevar nedarīt piesardzīgu”.
Diplomāts arī klāstīja, ka daudzi Eiropas Parlamenta deputāti, galvenokārt no Latvijas, ECT lēmumu Kononova lietā uzņēmuši ar sajūsmu.
Jau vēstīts, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pirmdien pieņēma Latvijas valstij labvēlīgu spriedumu sarkanā partizāna Vasilija Kononova lietā, atzīstot, ka, 2004.gadā notiesājot Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, Latvija nav pārkāpusi Krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.
Iepriekš ECT 2008.gada jūnijā apmierināja 1923.gadā dzimušā Kononova prasību pret Latviju par nelikumīga sprieduma paziņošanu 2000.gadā un noteica viņam izmaksāt 30 tūkstošu eiro (21 tūkstoša latu) kompensāciju. Tomēr 2008.gada rudenī Latvijas valdība nolēma ECT spriedumu pārsūdzēt, un 2009.gada maijā ECT Lielā palāta sāka apelācijas izskatīšanu.
Kononovs sūdzību pret Latviju par necilvēcīgu izturēšanos un turēšanu apcietinājumā pirmstiesas izmeklēšanas laikā ECT iesniedza 2004.gadā. Viņam Latvijā bijušas sešas tiesas, ieskaitot Augstākās tiesas Senātā, kas 2004.gada septembrī atstāja nemainītu spriedumu, ar kuru Kononovam piespriests gadu un astoņus mēnešus ilgs cietumsods.
Prasībā Kononovs apgalvo, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.pantu darbības, par kurām viņš Latvijā notiesāts, to veikšanas brīdī nedz nacionālajos, nedz starptautiskajos likumos nav bijušas atzītas par noziegumiem. Tāpat viņš apstrīd Krimināllikuma piemērošanu ar atpakaļejošu datumu, kā arī to, ka Latvijas tiesa atzinusi viņu par okupācijas spēku pārstāvi, lai gan Latvija tajā laikā jau esot atradusies PSRS sastāvā.
Lieta ir saistīta ar tiesas prāvu pret Kononovu saistībā ar kara noziegumiem, kas pastrādāti 1944.gadā, kad Latvija formāli atradās Padomju Savienības sastāvā, bet to bija okupējusi Vācija. Saskaņā ar Latvijas Ģenerālprokuratūras un tiesu materiāliem Kononovs vadīja grupu, kas 1944.gada 27.maijā veica uzbrukumu Mazo Batu sādžai Ludzas rajonā, kura laikā gāja bojā astoņi cilvēki – pieci vīrieši un trīs sievietes, bet viens cilvēks tika smagi ievainots.
