Naftas cenas pasaules tirgū trešdien piedzīvoja strauju kritumu un samazinājās līdz zemākajam līmenim vairāk nekā septiņu mēnešu laikā, kas galvenokārt skaidrojams ar ASV dolāra vērtības pieaugumu un bažām par eirozonas krīzes ietekmi uz enerģijas pieprasījumu.
ASV vieglās jēlnaftas cena jūnija piegādēm trešdien samazinājās līdz 67,9 dolāriem (38,7 latiem) par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada 30.septembra.
Tirdzniecības sesijai turpinoties, naftas cena pieauga līdz 68,13 dolāriem (38,83 latiem) par barelu, kas ir par 1,28 dolāriem mazāk nekā biržas slēgšanas brīdī otrdien.
Savukārt Londonas biržā “Brent” jēlnaftas cena saruka par 0,83 dolāriem un veidoja 73,6 dolārus (41,95 latus) par barelu.
Tajā pat laikā eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru trešdien rīta tirdzniecības sesijā samazinājās līdz 1,2144 dolāriem, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2006.gada 17.aprīļa.
Investori bažījas, ka Grieķijas un citu eirozonas valstu plānotie taupības pasākumi varētu negatīvi ietekmēt Eiropas ekonomikas izaugsmi un patēriņu, nomācot enerģijas pieprasījumu.
Turklāt analītiķi prognozē, ka naftas cenas varētu turpināt kristies, ja jēlnaftas krājumi ASV pieaugs vēl vairāk.
