Farmācijas likumā ir jāsaglabā pašlaik paredzētie grozījumi, kas nosaka, ka no 2011.aptiekas varēs piederēt tikai farmaceitiem, aģentūrai BNS pavēstīja vairāku Latvijas farmaceitu apvienību pārstāvji.
Vēstulē valsts augstākajām amatpersonām un sabiedrībai Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība, Latvijas Farmaceitu biedrība, Aptieku biedrība un Latvijas Farmācijas arodbiedrība klāsta, ka Farmācijas likums būtu jāatstāj esošajā redakcijā pēc jēguma, ka aptiekas īpašnieks var būt tikai farmaceits, jo viņš nes pilnu personīgu atbildību par aptiekas darbību – gan ekonomisko, gan farmaceitisko un līdz ar to var nodrošināt šo interešu līdzsvaru.
“Biznesa intereses nedrīkst prevalēt pār sabiedrības veselības interesēm aptieku darbībā,” norādīts vēstulē. Savukārt, lai laukos atsevišķās vietās nezustu farmaceitiskā aprūpe, apvienību pārstāvji rosina izņēmuma kārtā izsniegt atļaujas farmaceitu asistentiem.
Vēstulē klāstīts, ka Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta saņemt kvalitatīvu un drošu farmācijas pakalpojumu un farmaceits nedrīkst būt tikai pārdošanas speciālists, kas izpilda īpašnieka prasības. Tāpat ir svarīgi veicināt aptieku kā ģimenes uzņēmumu attīstību, norāda farmaceiti.
Farmaceitu pārstāvji atgādina, ka grozījumi likumā, kas nosaka, ka no 2011.gada aptiekas Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā, tika iekļauti jau 2001.gadā, ļaujot visiem nefarmaceitiem, kam pieder aptiekas, 10 gadu laikā piemēroties likuma prasībām.
Apvienību pārstāvju klāsta, ka diskusijas pret likuma grozījumiem ir aizdomīgas, jo pirms likuma spēkā stāšanās nav darīts nekas, lai veicinātu likuma izpildi. Tāpat vēstulē atzīmēts, ka aptiekas ir veselības aprūpes organiska sastāvdaļa, kurai primārais nevar būt bizness, bet gan kvalificēta un profesionāla palīdzība iedzīvotājiem.
Atsaucoties uz Zāļu valsts aģentūras (ZVA) datiem, farmaceiti informē, ka beztermiņa licences Latvijā ir izsniegtas 124 aptiekām – tās varēs darboties arī pēc 2010.gada beigām. Terminētas licences ir izsniegtas 87 aptiekām, kas pieder farmaceitiem. Tiklīdz tām beigsies licences termiņš, to īpašnieki varēs to atjaunot un turpināt strādāt arī pēc 2010.gada beigām. Vēl 216 terminētas licences (ar termiņu līdz šī gada beigām) izsniegtas aptiekām, kas pieder farmaceitam kopā ar vēl kādu personu, kas nav farmaceits. Lielākoties tās ir aptiekas, kas pieder ģimenei un arī varēs pārkārtot savu darbu atbilstoši likumam. Savukārt 380 terminētas licences, kurām termiņš beidzas šā gada 31.decembrī, izsniegtas īpašniekiem, kas nav farmaceiti – tādējādi šīs 380 aptiekas arī ir tās, kuru darbība var netikt atjaunota, ja īpašnieks nebūs to pārkārtojis atbilstoši likumam. Tā kā daudzi farmaceiti ir izteikuši gatavību atvērt savas prakses, aptiekas nekur nepazudīs, prognozē farmaceiti.
Jau vēstīts, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 14.maijā parlamentā iesniedza grozījumus asi pretrunīgas atsauksmes guvušajām Farmācijas likuma normām. Patlaban likums noteic, ka no nākamā gada 1.janvāra vispārēja tipa aptieku varēs atvērt un tā varēs piederēt tikai farmaceitam vai – ar veselības ministra atļauju – pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā.
Par veselības aprūpes jautājumiem atbildīgā Saeimas komisija aicina svītrot no likuma prasību par to, kas no nākamā gada varēs vadīt aptieku, kā arī pārejas punktu, kas patlaban paredz atļauju šai prasībai neatbilstošajām aptiekām strādāt tikai līdz šā gada nogalei.
Iepriekš aptieku pārstāvji aģentūrai BNS pavēstīja, ka pret jaunajām Farmācijas likuma normām par aptieku tīklu īpašumtiesībām no 2011.gada iebilst vairāk nekā 400 Latvijas farmaceiti. Februāra nogalē Farmācijas likumā iestrādātajām prasībām asu kritiku veltīja arī toreizējā veselības ministre Baiba Rozentāle (Tautas partija), nodēvējot normu par aptieku piederēšanu tikai farmaceitiem kā neloģisku.
