Parlamentārieši ceturtdien apstiprināja savu kolēģi Dagniju Staķi (Zaļo un zemnieku savienība) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres amatā.
Savukārt Didzi Gavaru apstiprināja veselības ministra amatā.
Balsojumā Staķei atbalstu pauda 48 deputāti, pret bija 24, bet atturējās pieci tautas kalpi, savukārt par Gavara kandidatūru balsoja 49 deputāti, pret bija 25, bet atturējās 16 tautas kalpi.
Par abiem kandidātiem balsoja visi “Vienotības” pārstāvji, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti un “tēvzemieši”. Neatkarīgais deputāts Visvaldis Lācis, kurš iepriekš jau bija paudis atbalstu Staķei, šajā balsojumā nepaspēja piedalīties, taču otrajā balsojumā – par Gavara kandidatūru – viņš arī pievienoja savu atbalstu koalīcijas virzītajam pretendentam.
Pret ministru apstiprināšanu – kā jau iepriekš solīts – balsoja visi klātesošie apvienības “Saskaņas centrs”, partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un partijas LPP/LC divi deputāti – frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un viņa vietnieks Jānis Dukšinskis.
Balsojumā par Gavaru atturējās teju visa Tautas partijas frakcija un deputāts Anatolijs Mackevičs (LPP/LC), bet nebalsoja Ainars Baštiks un Inta Feldmane (abi LPP/LC). Savukārt balsojumā par Staķi atturējās tikai četri TP deputāti un SC pārstāvis Eleksejs Vidavskis, bet pārējie TP pārstāvji izvēlējās nebalsot vispār.
Gavars īsi pēc ievēlēšanas vēlreiz apliecināja savu redzējumu par nepieciešamību mainīt domāšanas veidu veselības aprūpē, pievēršoties “medicīnisko vajadzību” izvērtēšanai.
Viņš arī apliecināja, ka patlaban gatavojies strādāt šajā amatā tikai līdz jaunās Saeimas sanākšanai un pagaidām nav domājis par startēšanu parlamenta vēlēšanās.
Arī Staķe pēc ievēlēšanas apliecināja, ka darīšot visu, kas ir viņas spēkos, lai uzticētos pienākumus sekmīgi pildītu.
“Ja ir lēmums šo ministriju saglabāt, tad strādāšu tā, it kā tā netiktu likvidēta,” teica Staķe, vienlaikus norādot, ka rēķināsies ar to, ka pēc nepilna pusgada jau būs nākamā Saeima un nekādus radikālus pasākumus tādēļ nesāks.
“Strādāsim ikdienas darbu,” piemetināja politiķe.
Viņa gan apstiprināja, ka joprojām kā pirmos uzdevumus redz to novadu apmeklēšanu, kur radušies iebildumi pret pagastu apvienošanu administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, lai noskaidrotu, vai šie protesti ir tiešām iedzīvotāju neapmierinātības radīti vai arī kādu personu interesēs tapuši. Ja ministre konstatēs, ka notiekošais nudien ir vietējo iedzīvotāju neapmierinātība, tiks veikti attiecīgi pasākumi, jo svarīgākais ir sabiedrības intereses un sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšana.
Vienlaikus Staķe atzina, ka par savu prioritāti uzskata Eiropas Savienības fondu apguves izpēti – viņa norādīja, ka būtu īpaši jāpievēršas to projektu īstenošanas sekmēšanai, kas vērsti uz bezdarba samazināšanu. Staķe paskaidroja, ka ES apguvē vajadzētu pārskatīt noteiktās birokrātiskās procedūras, kuras Latvija, iespējams, pārāk apzinīgi pārņēmusi.
Staķi labklājības ministres amatam Zaļo un zemnieku savienība pirmo reizi izvirzīja 2002.gada novembrī, un viņa šos pienākumus veica Eināra Repšes (“Jaunais laiks”), Induļa Emša un divās Aigara Kalvīša vadītajās valdībās.
Demisijas rakstu Staķe iesniedza 2007.gada oktobrī. Toreiz kā savus aiziešanas iemeslus viņa norādīja atklātos pārkāpumus Tehnisko palīglīdzekļu centrā, kā arī veiksmīgi atrisināto nodegušā pansionāta “Reģi” izmitināšanas jautājumu. Staķe atzina, ka pēc Reģu traģēdijas bija skaidrs, ka viņa zaudēja savu popularitāti kā ministre, lai gan iepriekš nemaz nebija nepopulāra. Viņa klāstīja, ka pēc Reģu traģēdijas uzsvērusi, ka savu darbu izdarīs līdz galam, un pašreiz tas ir izdarīts.
No 1997. līdz 2002.gadam Staķe bijusi arī Tumes pagasta priekšsēdētāja un Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja. Patlaban Staķe ir 9.Saeimas deputāte.
Daugavpils Pedagoģijas institūtā Staķe ieguvusi mūzikas un dziedāšanas skolotājas izglītību, bet Latvijas Universitātē – sociālo zinātņu maģistra grādu.
Savukārt par veselības ministru ieceltais 1966.gadā dzimušais Gavars ir “E.Gulbja laboratorijas” līdzīpašnieks. Viņš ir absolvējis Latvijas Medicīnas akadēmiju. Iepriekš politikā nav darbojies, vienīgi 2001.gadā neveiksmīgi kandidējis Jūrmalas domes vēlēšanās, pārstāvot Latvijas Zaļās partijas sarakstu.
