Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri pirmdien ārkārtas sanāksmē Briselē vienojās par krīzes fonda izveidošanu, no kura varētu izsniegt aizdevumus finanšu grūtībās nonākušām eiro zonas valstīm, lai turpmāk izvairītos no tādām problēmām, kādas pašlaik ir radījusi finanšu krīze Grieķijā.
Kopā ar finanšu līdzekļiem, kurus piešķirs Starptautiskais valūtas fonds (SVF), šī krīzes fonda apjoms būs 750 miljardi eiro (527 miljardi latu), paziņoja ES prezidējošās valsts Spānijas finanšu ministre Elena Salgado.
Eiro zonas valstis piešķirs šim fondam 440 miljardus eiro (309 miljardus latu), Eiropas Komisija (EK) – 60 miljardus eiro (42 miljardus latu), bet SVF – 250 miljardus eiro (176 miljardus latu).
Salgado un ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns sākotnēji bija paziņojuši, ka SVF ieguldījums šajā krīzes fondā varētu būt ap 220 miljardiem eiro (155 miljardiem latu), bet vēlāk pavēstīja, ka SVF piešķirtā summa līdzināsies pusei no Eiropas piešķirtās summas.
Vienošanās par šo fondu “pierāda, ka mēs aizstāvēsim eiro, lai ko tas maksātu”, paziņoja Rēns preses konferencē pēc 11 stundu ilgajām sarunām Briselē. Viņš piebilda, ka arī Eiropas Centrālā banka (ECB) īstenos īpašus pasākumus šī fonda atbalstīšanai.
Pēc oficiālā paziņojuma par šo ES vienošanos eiro kurss pret ASV dolāru Āzijas finanšu tirgos pirmdien pieauga līdz 1,2907 dolāriem par eiro salīdzinājumā ar 1,2755 dolāriem par eiro Ņujorkas biržā piektdien. Grieķijas finanšu problēmu dēļ eiro kurss pret ASV dolāru pēdējā laikā pastāvīgi bija krities.
Krīzes fonda izveidošanu finanšu grūtības nonākušu eiro zonas valstu glābšanai paredzēja eiro zonas valstu un valdību vadītāji sestdien panākta vienošanās samitā Briselē. 16 eiro zonas valstu līderi paziņoja, ka jaunveidojamais ārkārtas fonds būs domāts valstīm, kuru finanšu stabilitāti apdraud obligāciju tirgus spekulanti. Samita dalībnieki arī nolēma noteikt jaunus ierobežojumus spekulantiem, lai mazinātu viņu iespējas veikt uzbrukumus valstu finanšu sistēmām.
Lai apstiprinātu jaunā fonda veidošanu un pret spekulantiem vērstos pasākumus, no svētdienas pēcpusdienas līdz agram pirmdienas rītam Briselē notika visu 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministru ārkārtas sanāksme.
Eiro zonas valstu un valdību vadītāju samitā sestdien arī tika apstiprināts 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) starptautiskais aizdevums Grieķijai, no kura eiro zonas valstis piešķirs 80 miljardus eiro (56 miljardus latu), bet SVF – 30 miljardus latu (21 miljardu eiro). SVF valde svētdien apstiprināja 30 miljardu eiro (21 miljarda latu) lielā SVF aizdevuma piešķiršanu Grieķijai.
Grieķija ir vienojusies ar ES un SVF par palīdzības paketi, kura palīdzēs valstij izvairīties no maksātnespējas, taču liks Grieķijai īstenot ievērojamus taupības pasākumus. Saskaņā ar noslēgto vienošanos Grieķija trīs gadu laikā samazinās valsts budžeta deficītu par 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu): 2010.gadā deficītu samazinot līdz 8,1 procentam no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2011.gadā – līdz 7,6 procentiem no IKP un 2012.gadā – līdz 6,5 procentiem no IKP.
Viens no taupības pasākumiem būs pievienotās vērtības nodokļa palielināšana no 21 līdz 23 procentiem, akcīzes nodokļa palielināšana par 10 procentiem, kā arī turpmāki valsts sektora darbinieku un pensiju samazinājumi.
Grieķijas valdība prognozē, ka 2010.gadā valsts IKP samazināsies par četriem procentiem, 2011.gadā – par 2,6 procentiem un tikai 2012.gadā gaidāms, ka IKP pieaugs par 1,1 procentu.
