Baltijas jūrā otrdien sākusies Krievijas-Vācijas gāzesvada “Nord Stream” būvniecība, paziņoja Krievijas valsts dabasgāzes eksporta monopolkompānija “Gazprom”.
“Gazprom” valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers telefonsarunā informējis Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, ka Baltijas jūras gultnē nolaista pirmā “Nord Stream” caurule, teikts “Gazprom” paziņojumā.
Krievijas pilsētā Viborgā Baltijas jūras Somu līča krastā piektdien notiks svinīgā ceremonija par godu celtniecības sākumam, kurā piedalīsies arī Medvedevs, Eiropas Komisijas un projektā iesaistīto valstu amatpersonas.
Gāzes vada būvniecību sācis Bahamu salās reģistrētais kuģis “Castoro 6”, Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, 30 kilometru attālumā no Gotlandes salas krastiem, nolaižot pirmo “Nord Stream” cauruli. No šejienes “Castoro 6” virzīsies uz Somu līča pusi, ik dienas jūrā iegremdējot aptuveni 2,5 kilometrus cauruļvada.
Gāzesvada “Nord Stream” celtniecība uz sauszemes sākās 2005.gada decembrī Krievijas Vologdas apgabalā.
1200 kilometrus garais cauruļvads pa Baltijas jūras gultni savienos Viborgu Krievijas Ļeņingradas apgabalā un Greifsvaldi Vācijā, apejot Baltijas valstis un Poliju. Plānots, ka cauruļvada pirmo posmu pabeigs 2011.gadā un ik gadu tas Vācijai piegādās 27,5 miljardus kubikmetru gāzes. Pēc otrā posma pabeigšanas 2012.gadā cauruļvada jaudu plānots palielināt līdz 55 miljardiem kubikmetru gadā.
Savu piekrišanu cauruļvada būvniecībai ir devušas visas projektā iesaistītās valstis – Dānija, Krievija, Somija, Vācija un Zviedrija. Nevienai no trim Baltijas valstīm, kuras gan vides, gan ģeopolitisku apsvērumu dēļ paudušas nopietnus iebildumus pret cauruļvada būvniecību, nav piešķirtas veto tiesības “Nord Stream” projektā.
“Nord Stream” akciju kontrolpakete pieder Krievijas dabasgāzes eksporta monopoluzņēmumam “Gazprom”, un lieli akcionāri ir arī Vācijas kompānijas E.ON un BASF, kā arī Francijas “GDF-Suez”.
