Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans brīdinājis, ka Ankara varētu izraidīt gandrīz 100 000 armēņu, kuri valstī strādā nelegāli, saistībā ar ASV un Zviedrijā pieņemtajām rezolūcijām par armēņu genocīdu.
Vizītes laikā Londonā Erdoans paziņoja, ka abas rezolūcijas, kurās Pirmā pasaules kara laikā notikušās armēņu masveida slepkavības Osmaņu impērijā nosauktas par genocīdu, grauj Turcijas centienus nodibināt diplomātiskās attiecības ar Armēniju.
“Tie cilvēki ar šīm rezolūcijām taisa šovus.. Un viņi nodara ļaunu arī armēņu tautai.. Un lietas nonāk strupceļā,” premjera teiktais citēts telekanāla “BBC Turk” mājaslapā.
“Mēs sniedzam savu roku, taču, ja mūsu kolēģi savējo savelk dūrē, mēs neko nevaram darīt,” klāstīja Erdoans.
“Tad ko lai es daru rīt? Ja nepieciešams, es viņiem [armēņiem] teikšu: “Atpakaļ uz savu valsti,” tas nav mans pienākums – viņus paturēt. Tām darbībām [rezolūciju pieņemšanai] diemžēl ir negatīva ietekme uz mūsu neliekuļoto nostāju,” sacīja Erdoans.
Tūkstošiem armēņu, galvenokārt sieviešu, ir atstājuši savu nabadzīgo dzimteni un apmetušies Stambulā un citās Turcijas lielākajās pilsētās, lai tur pelnītu naudu, strādājot dažādus palīgdarbus.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas parlaments 11.martā pieņēma rezolūciju, kurā Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara laikā notikušās armēņu slepkavības tika atzītas par genocīdu. Rezolūcijā līdztekus armēņu tautas genocīdam atzīts arī citu etnisko grupu genocīds Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara laikā.
Marta sākumā arī ASV Kongresa apakšpalātas Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja pieņēma līdzīgu nesaistošo rezolūciju, kura tagad iesniegta balsojumam Pārstāvju palātā un Senātā.
Turcija uz šiem lēmumiem reaģēja asi, atsaucot savus vēstniekus Vašingtonā un Stokholmā un tādējādi signalizējot par attiecību pasliktināšanos ar šīm valstīm.
Saskaņā ar armēņu datiem pusotrs miljons viņu tautiešu tika nogalināti Osmaņu impērijas rīkotā deportāciju un slepkavošanu kampaņā. Turcija neatzīst, ka tās priekštece Osmaņu impērija būtu īstenojusi genocīdu pret armēņiem, un apgalvo, ka no 250 līdz 500 tūkstošiem armēņu un vismaz tikpat daudz turku gājuši bojā pilsoniskā konfliktā, kad Pirmā pasaules kara laikā armēņi sacēlušies pret Osmaņu impērijas varu.
Turcija kopš 1993.gada arī ir slēgusi robežu ar Armēniju un noteikusi ekonomisko blokādi, jo Armēnija atbalsta starptautiski neatzīto Kalnu Karabahas republiku, kas 1992. gadā pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas, ar kuru Turcijai ir ciešas etniskas un vēsturiskas saites.
Abu valstu attiecībās tika panākts pagrieziena punkts, kad pērnā gada oktobrī Šveicē tika parakstīts vēsturisks līgums par diplomātisko attiecību nodibināšanu starp Armēniju un Turciju. Tam jāstājas spēkā, kad to būs ratificējuši abu valstu parlamenti, lai pēc tam divu mēnešu laikā tiktu atvērta abu valstu kopīgā robeža, tomēr ratifikācijas process joprojām kavējas.
