Turcija ceturtdien atsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Zviedrijā Zerginu Korutirku un atcēla samitu starp abām valstīm, reaģējot uz Zviedrijas parlamenta ceturtdien pieņemtu rezolūciju, ar kuru Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara laikā notikušās armēņu slepkavības nosauktas par genocīdu.
Turcija pirms nedēļas atsauca savu vēstnieku Vašingtonā, reaģējot uz līdzīgu rezolūciju, kuru pieņēma ASV Kongresa apakšpalātas Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Zviedrija ir viena no Turcijas centienu iestāties ES galvenajām atbalstītājām, savukārt ASV tiek uzskatītas par NATO dalībvalsts Turcijas spēcīgu sabiedroto Rietumos.
Zviedrijas parlamenta balsojumu par šo rezolūciju izšķīra viena balss, un Zviedrijas parlaments to pieņēmis par spīti valdības ieteikumam. Rezolūcijā līdztekus armēņu tautas genocīdam atzīts arī citu etnisko grupu genocīds Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara laikā.
“Mēs stingri nosodām šo rezolūciju, kas pieņemta politiska aprēķina dēļ. Tā neatbilst mūsu valstu tuvajai draudzībai. Mēs atsaucam savu vēstnieku uz konsultācijām,” paziņoja Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans. Viņš arī piebilda, ka atceļ 17.martā plānotu Turcijas un Zviedrijas samitu.
Zviedrijas parlaments pieņēma šo rezolūciju ar 131 balsi par un 130 pret, 88 parlamentāriešiem klāt neesot. Pret šo rezolūciju iebilda Zviedrijas labēji centriskā valdošā koalīcija, tomēr trīs no tās pārstāvjiem parlamentā balsoja par, palīdzot opozīcijai panākt rezolūcijas pieņemšanu.
Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts savā blogā atzina, ka šis balsojums var sarežģīt Turcijas un Armēnijas attiecību normalizēšanos.
Ziņu avots Turcijas valdības aprindās prognozēja, ka Turcijas vēstnieks varētu drīz atgriezties Zviedrijā. “Mēs zinām, ka Zviedrijas valdība ir ļoti aktīvi mēģinājusi apturēt šīs rezolūcijas pieņemšanu,” sacīja ziņu avots.
Turcija ir likusi saprast, ka tās vēstnieks neatgriezīsies ASV, kamēr nebūs skaidrs Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas rezolūcijas tālākais liktenis. ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija ir solījusi nepieļaut šīs rezolūcijas pieņemšanu Pārstāvju palātā un Kongresa augšpalātā Senātā.
Vēstnieka atsaukšana uz konsultācijām diplomātijā parasti nozīmē, ka valsts šādi dod signālu par attiecību pasliktināšanos.
Saskaņā ar armēņu datiem pusotrs miljons viņu tautiešu tika nogalināti Osmaņu impērijas rīkotā deportāciju un slepkavošanu kampaņā. Turcija neatzīst, ka tās priekštece Osmaņu impērija būtu īstenojusi genocīdu pret armēņiem, un apgalvo, ka no 250 tūkstošiem līdz 500 tūkstošiem armēņu un vismaz tikpat daudz turku gājuši bojā pilsoniskā konfliktā, kad Pirmā pasaules kara laikā armēņi sacēlušies pret Osmaņu impērijas varu.
