Gaidāms, ka bargās ziemas dēļ šogad bojā ies ļoti daudz zivju, pūču un stirnu.
Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva aģentūru BNS informēja, ka biezās sniega segas dēļ arvien biežāk meža dzīvnieki uzturas uz autoceļiem vai tiešā to tuvumā. Galvenokārt tie ir staltbrieži un stirnas. Šādas dzīvnieku rīcības galvenais iemesls ir apgrūtinātā pārvietošanās pa biezo sniega kārtu, kuru nosedz bieza sērsna.
Teiču dabas rezervāta administrācijas vecākais inspektors Andris Avotiņš novērojis, ka rezervātā uz meža ceļiem bieži atrodas novārgušas stirnas un aļņi, kuri noguruma dēļ ignorē automašīnas un nelabprāt atbrīvo tām ceļu.
Lielu kaitējumu meža dzīvniekiem rada arī klaiņojošie suņi. Sniega kārta un sērsna rada ne tikai suņiem, bet arī citiem plēsīgajiem dzīvniekiem labvēlīgus apstākļus meža zvēru medīšanā, jo, piemēram, stirnas un mazās meža cūkas praktiski nespēj pārvietoties. Šogad jau ir konstatēti vairāki gadījumi, kad dzīvniekus saplosa tieši suņi.
Pat uzpurnis nespēj pasargāt meža zvērus no suņu uzbrukumiem, jo, lai gan tas pasargā no plosīšanas, zvēri tiek sabiedēti un vajāti. Mūkot no uzbrucēja, sērsna nopietni sagriežot arī dzīvnieku kājas. Ievainoti dzīvnieki ir bezpalīdzīgi un ir viegls medījums plēsējiem, paskaidroja Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš.
Lielākie draudi šogad ir stirnām, bet, tā kā pagājušajos gados stirnas silto laikapstākļu dēļ savairojās negaidīti daudz, aizejot bojā 70% līdz 80% stirnu, to populācija tomēr nebūs apdraudēta.
Ziemas sezona ir izraisījusi lielu mirstību arī pūcēm. Tas tādēļ, ka caur biezo sniega kārtu pūces nespēj noķert sev medījumu. Tā meklējumos pūces koncentrējas pie ceļiem, bet naktīs starmešu gaismā apžilbst un tiek notriektas, ziņoja Jakovļeva. Bīstamākais laiks pūcēm gaidāms pavasarī, kad parādīsies vēl biezāka sērsna un barību noķert būs praktiski neiespējami.
Liela mirstība novērojama arī zivīm, jo lielās sniega un ledus kārtas dēļ ūdenī sāk pietrūkt skābekļa, kas izraisa zivju slāpšanu.
Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Nikolajs Liskins stāstīja, ka zivju slāpšana ir normāla, regulāra un sezonāla parādība. Tomēr šogad noslāpušo zivju skaits vairs nav normas robežās. Ja iepriekšējos gados zivis slāpa tikai atsevišķos rajonos, kur tika novērota zemākā temperatūra, tad šogad tā ir novērojama praktiski visā Latvijā.
Patlaban ziņojumu skaits par slāpstošām zivīm ir krietni lielāks nekā iepriekšējos gados, bet lielākā slāpšana vēl ir tikai priekšā – tā prognozējama maijā.
Cilvēku vēlme palīdzēt tiek vērtēta pozitīvi, bet dabas aktīvisti atgādina – ja zvēri tiek baroti, tas jādara regulāri līdz ziemas beigām, jo tie ātri pierod un citas reizes vairs nemeklēs sev barību, bet gaidīs nākamo barošanas reizi. To nesagaidot, dzīvnieks var aiziet bojā. Svarīgi arī atcerēties, ka barošanas vietās dzīvnieki uzturēsies regulāri un lielā skaitā. Tas savukārt piesaistīs plēsīgos zvērus – mežu tuvumā vilkus, bet māju tuvumā – klaiņojošus suņus. Tā piebarojamie dzīvnieki viegli var kļūt par laupījumu, norādīja Jakovļeva.
Ozoliņš uzsvēra, ka par ievainotiem meža dzīvniekiem nevajadzētu rūpēties mājās. Tā vietā jāsazinās ar Valsts meža dienestu un jāvienojas par turpmākajām darbībām.
Zivju glābšanai paredzēts veikt ūdens pārsūknēšanu no vienas ūdens tilpnes uz citu, tā piepildot ar skābekli visus ūdens slāņus, ne tikai augšējo. Iespējami arī ledus urbšanas darbi, bet tie var uzlabot situāciju, kad gaisa temperatūra būs virs nulles. Plānota audzētu zivju ielaišana ūdenstilpnēs, tādējādi zivju populāciju varētu atjaunot divreiz ātrāk. Parasti tā atjaunojas trīs līdz četros gados.
Šāda zivju slāpšana pēdējo reizi bija vērojama apmēram pirms 12 gadiem, klāstīja Liskins.
