Lai arī patlaban palus Daugavā prognozēt ir pāragri, Daugavas hidroelektrostacijas (HES) palīdz regulēt ūdens līmeni upē, aģentūrai LETA apgalvoja AS “Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.
Kā norāda AS “Latvenergo”, šobrīd ir grūti prognozēt palu iespējamību Daugavā, jo var mainīties apstākļi, kas nosaka ūdens līmeņa paaugstināšanos vai pazemināšanos, kūstot sniegam un ūdenī esošajam ledum. Turklāt nav iespējams salīdzināt jebkurus divus gadus ledus iešanas brīdī, jo katru reizi situācija atšķiras, tāpēc var vilkt tikai aptuvenas paralēles starp laika apstākļu un iespējamā iznākuma cēloņsakarībām. Taču pašlaik, līdzīgi kā katru gadu, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ledus segai Daugavā, kā arī sniega segas biezumam gan Latvijā, gan Baltkrievijā.
AS “Latvenergo” vadība arī pirms šīs palu sezonas 19.februārī piedalījusies plūdu novēršanai veltītajā koordinējošajā darba vizītē Jēkabpils pašvaldībā ar mērķi saskaņot precizēt pušu rīcībā esošo informāciju un iespējamo līdzdalību plūdu gadījumā konkrētās pašvaldības teritorijā. Kā apgalvo AS “Latvenergo” pārstāvis, uzņēmumam, sadarbojoties ar Ārkārtējo situāciju vadības centru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru, Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldēm un pašvaldībām, ir iespējams koordinēt gan apdraudējuma samazinājumu, gan plūdu seku operatīvu novēršanu. Stāvokļa kontrolei regulāri tiek saņemta informācija no Valsts Hidrometeoroloģijas aģentūras.
Tāpat arī uzņēmums ik gadu veic personāla pretavāriju treniņus un zināšanu pārbaudi darbam palu laikā, AS “Latvenergo” koncerna plūdu komisijai nodrošinot nepieciešamos personāla, materiālos un tehniskos resursus, tostarp sakaru līdzekļus, lai spētu operatīvi rīkoties plūdu draudu gadījumā. Šo aktivitāšu mērķis ir nodrošināt Daugavas hidroelektrostaciju maksimālu gatavību palu ūdeņu pārstrādei elektroenerģijā.
Pretēji sabiedrībā valdošajam pieņēmumam, ka HES celtniecība ir palielinājusi applūšanas iespēju apdzīvotajām teritorijām pie Daugavas, hidroloģiskie dati un mērījumi apliecina, ka tieši HES iespēja elastīgi regulēt straujo ūdens pieplūdumu palielina pie Daugavas dzīvojošo cilvēku drošību, ļaujot prognozēt ūdens līmeņa izmaiņas, uzsver Siksnis, norādot, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados piedzīvotajiem ūdens līmeņa kāpumiem, 20.gadsimta pirmajā pusē tikušas appludinātas daudz lielākas teritorijas nekā pašlaik, turklāt ūdens līmeni nav bijis iespējams regulēt.
Uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka šogad kā nelabvēlīgs vērtējams apstāklis, ka upe līdz ar ziemas iestāšanos aizsalusi brīdī, kad bijusi vērojama liela ūdens pietece – ap 900 kubikmetriem sekundē. Pavasarī šai lielajai ledus masai kūstot un veidojot aktīvu straumi, vislielākos draudus rada vižņi – zem ūdens peldošie ledus gabali, kas ievērojami apgrūtina upes straumes plūdumu. Arī fakts, ka zeme upes krastos ir sasalusi dziļā slānī, var radīt pamatu bažām par iespējamajiem plūdiem.
Šoziem arī Baltkrievijā sniega segas un ledus kārtas biezums ir lielāks par iepriekšējos gados novēroto, kas ļauj pieņemt, ka straujas temperatūras paaugstināšanās gadījumā Daugavā var ieplūst ūdens masas, kuru apjoms ir virs vidējā.
AS “Latvenergo” ik dienas arī saņem informāciju no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra par situāciju Daugavā, tai skaitā Baltkrievijas un Krievijas teritorijā, kur atrodas divas trešdaļas no kopējā upes baseina. Datos atspoguļojas esošais un prognozējamais ūdens līmenis, kā arī aktuālie dati par tā izmaiņām un Baltkrievijas kolēģu aktuālās prognozes par iespējamām ūdens līmeņa un sniega segas izmaiņām šajā valstī, kas tieši ietekmē arī “Latvenergo” hidroelektrostaciju darbu.
Pavasarī ledus iešanas brīdī Latvijā ir iespējami divi scenāriji, kādos attīstīsies sniega segas kušana. Pirmajā, labvēlīgākajā no tiem, pie vienmērīgas temperatūras paaugstināšanās ledus un sniegs kūst lēnām, zemei pakāpeniski ļaujot uzsūkt daļu ūdens.
Savukārt nelabvēlīgais variants paredz, ka, temperatūrai strauji paaugstinoties, zeme nepagūst atkust, papildus kūstošai ledus masai ūdenī pievienojot upes krastos kūstošā sniega masu. Tāpat arī būtiski, lai siltais laiks vispirms iestājas Latvijā, un tikai pēc tam Baltkrievijā, jo šādi iespējams pakāpeniski izstrādāt visu Daugavas baseinā sakrājušos ūdens daudzumu. Strauja sniega un ledus kušana vispirms Baltkrievijā var radīt ledus sablīvējumus Daugavā, kas veidotu dabiskus upes nosprostojumus, ceļot ūdens līmeni.
