Pelnu diena ir nākamajā dienā pēc Meteņiem. Dažās Latvijas vietās Pelnu diena ir pēdējā diena, kad var iet masku gājienā. Pelnu dienai ir raksturīgas izdarības ar pelniem. Daudzas tradīcijas šai dienai ir kopīgas ar Meteņdienas tradīcijām.
Kristīgajā pasaulē Pelnu diena ir ļoti seni baznīcas svētki — ciešanu un gavēņa laika sākums. Ticīgie no šīs dienas sāk intensīvu gatavošanos Lieldienām. Tam ir pamatojums Bībelē — Mozus, citi Dieva vīri un pats Kristus izšķirīgiem notikumiem ir gatavojušies, gavējot četrdesmit dienu. Kristīgajai baznīcai būtiskais notikums bija Kristus augšāmcelšanās.
Pelnu diena ir trešdien, skaitot četrdesmit dienu pirms Lieldienām, bet neieskaitot svētdienas kā Jēzus augšāmcelšanās dienas, kurās nav gavēņu. Pelni šajā dienā atgādina par cilvēku kā niecību, kam dievišķā mīlestība nepieciešama kā dzīvība.
Pelnu diena ievada gavēņa laiku, kad kristieši atturas no ikdienišķām un ierastām lietām, cenšas ievērot mērenību uzturā un izklaidēs. Nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar jautrību saistītus pasākumus. Tā vietā lielāka uzmanība tiek pievērsta Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei. Pelnu dienas novakarē draudzēs notiek īpaši dievkalpojumi. Altārus šajā dienā rotā violetā krāsā, kas simbolizē ciešanas un grēku nožēlu.
