Vienā no vēlēšanu apgabaliem uz Saeimu varētu startēt arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, lai gan tāds lēmums vēl neesot pieņemts, – laikrakstam “Diena” atzinis Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
ZZS vērsusies pie kolēģiem ar ierosinājumu izvērtēt iespēju, vai nevarētu ļaut savienot pašvaldību un Saeimas deputātu mandātus, taču tā kā citas partijas ieceri nav atbalstījušas, ZZS šo priekšlikumu pagaidām neiesniegs.
Kā iemesls šim ierosinājumam tiek minēts tas, ka reģionos atzītie pašvaldību vadītāji partijām ir nozīmīgs atbalsts, lai vairotu popularitāti Saeimas vēlēšanās. Taču pēc tam, nonākuši parlamentā, viņi zaudē agrāko ietekmi un jūtas kā no laivas izmesti ar samērā nelieliem amata pienākumiem un bez agrākās atbildības.
Lembergs savulaik bijis arī Augstākās padomes deputāts un toreiz savienoja AP deputāta amatu ar darbu Ventspils pašvaldības vadībā. Taču AP bija divreiz vairāk deputātu nekā tagad Saeimā, un pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas bija arī atšķirīga parlamenta kompetence.
Lembergs jau ir pieteikts kā ZZS premjera kandidāts, un var paredzēt, ka viņa kandidēšana vēlēšanās partijai palīdzētu labi tajās nostartēt – tas gan daļēji ir atkarīgs no tiesvedības procesiem, kuros smagos noziegumos apsūdzētais Lembergs ir iesaistīts. Zināms arī tas, ka pašvaldību vadītāji Saeimā nelielās slodzes dēļ nonīkst, kā viņi paši ir atzinuši.
Arī divi ZZS deputāti, kuri bija ievēlēti 9.Saeimā, izšķīrās atgriezties pašvaldībās – Guntis Blumbergs tagad ir Ventspils mēra vietnieks, bet Gunārs Upenieks vada Krāslavas novada domi. Līdzīgi Leons Līdums no Tautas partijas kandidēja pašvaldību vēlēšanās un kļuva par Aizkraukles novada mēra vietnieku.
Tieši ZZS un Tautas partija ir reģionos visplašāk pārstāvētie politiskie spēki, kuriem svarīga arī vietējo līderu iekļaušana kandidātu sarakstos. TP valdes loceklis Māris Kučinskis “Dienai” apstiprināja, ka Brigmanis bija uzrunājis partijas pārstāvjus par iespējamo mandātu apvienošanu un, viņaprāt, par to diskusija ir iespējama.
Taču TP būšot svarīgi dzirdēt, ko par to domā tās pašvaldību pārstāvji, kuri veido TP valdes padomi. Pēc spēcīgo novadu izveidošanas to līderu ievēlēšana Saeimā varētu nodrošināt pozitīvu reģionu lobiju, atzina Kučinskis. Vienlaikus viņš pieļāva, ka no mandātu savienošanas varētu ciest gan viens, gan otrs darbs.
Pašvaldību vadītājus, kas labi nostartēja vēlēšanās, kā, piemēram, Salacgrīvas novada priekšsēdi Dagni Straubergu, Smiltenes novada vadītāju Aināru Mežuli, Jēkabpils mēru Leonīdu Salcēviču Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstos plāno iekļaut arī LPP/LC, kuras valdes loceklis Dzintars Jaundžeikars arī “Dienai” izteica šaubas par ieceri ļaut savienot darbu pašvaldībā un parlamentā.
To LPP/LC, visticamāk, nevarētu atbalstīt. Šai idejai nav arī premjera pārstāvētā “Jaunā laika” (JL) piekrišanas – partijas līdere Solvita Āboltiņa uzskata, ka vietējiem līderiem ir jāstrādā pašvaldībās, kur viņi ir veiksmīgi sava darba darītāji. Arī JL līdere uzskata, ka no amatu apvienošanas varētu ciest parlamenta darba kvalitāte.
Tajā pašā laikā Āboltiņa pozitīvi raugās uz pašvaldībās zināmu cilvēku, arī ierindas deputātu iekļaušanu kandidātu sarakstos. “Jaunais laiks” ir viena no apvienības “Vienotība” dalīborganizācijām, un katrai no tām kandidātu sarakstā būs tikai 30 vietu, vēl 25 vietas plānots atvēlēt partijām, kuras apvienībai pievienosies pēc tās dibināšanas 6.martā, kā arī Sarmītes Ēlertes domubiedru grupai.
