Lai veicinātu tūrismu, ar atvieglotiem nosacījumiem gadā varēs ražot un realizēt 15 000 litru mājās darīta vīna vai raudzēto dzērienu, – šādu priekšlikumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā šodien atbalstīja Saeimas deputāti.
“Esam izšķīrušies par šo soli, lai Latvijā atbalstītu vietējas un dabiskas izcelsmes alkohola ražošanu,” skaidro Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP).
“Daudzās citās Eiropas valstīs vietējo saimnieku gatavotu dzērienu degustēšana un tirdzniecība ir nozīmīgs atspaids tūrisma biznesam. Protams, uzraugošajām iestādēm būs rūpīgi jāseko līdzi, lai likuma normas tiktu īstenotas atbilstoši likumdevēja iecerei,” piebilda komisijas priekšsēdētājs, atzīmējot, ka mājās ražotos stipros dzērienus varēs realizēt vienīgi vietā, kur tie izgatavoti.
Grozījumi paredz, ka mājas apstākļos varēs ražot arī līdz 100 litru destilēto dzērienu no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem, pirms tam saņemot akcizēto preču ražošanas atļauju un pašvaldības piekrišanu. Alkoholisko dzērienu mājražotājiem būs iespēja ne tikai saražot, bet arī mājas apstākļos saražotos alkoholiskos dzērienus pārdot.
Otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi paredz atvieglot nosacījumus akcīzes nodokļa nodrošinājumam, kā arī ar atvieglotiem nosacījumiem saņemt licenci akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai mazajiem vīndariem, kuri gadā saražo ne vairāk kā 15 000 litru vīna vai raudzēto dzērienu.
Kā skaidroja Krauklis, atvieglotos nosacījumus noteiks Ministru kabineta noteikumos “Akcīzes preču aprites kārtība”, ko izstrādās Finanšu ministrija, kuras pārstāvji ir līdzdarbojušies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbā un zina uzņēmēju piedāvātos priekšlikumus.
Līdz šim lielākais šķērslis, kas liedz uzņēmējiem mājās ražot vīnu vai raudzētos dzērienus, ir akcīzes nodokļa nodrošinājums 10 000 latu apmērā, neatkarīgi no saražotā alkohola daudzuma. Savukārt darbībām tikai ar alu, kurš tiek ražots patstāvīgā mazā alus darītavā, jau tagad akcīzes nodokļa nodrošinājums ir 2000 latu.
Mājas apstākļos saražotajos alkoholiskajos dzērienos absolūtā alkohola daudzums nedrīkstēs pārsniegt 100 litrus kalendārajā gadā, turklāt šādus dzērienus drīkstēs realizēt tikai ražošanas objektos, kas iekļauti tūrisma maršrutos.
Tie vīndari, kuri gadā saražos ne vairāk par 1000 litru vīna vai raudzēto dzērienu, tiks atbrīvoti no akcīzes nodokļa nodrošinājuma iesniegšanas pienākuma.
Licenci akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai ar atvieglotiem nosacījumiem būs tiesības iegūt komersantam, kurš saņems vietējās pašvaldības atļauju vīna, raudzēto dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai attiecīgajā pašvaldības teritorijā.
Šiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kuri strādās pēc atvieglotiem nosacījumiem, būs aizliegts iegādāties un ražot spirtu vai arī citu ražotus alkoholiskos dzērienus, kas varētu tikt izmantoti ražošanas procesā vai arī nonākt tirdzniecībā.
Atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka ar atvieglotiem nosacījumiem saņemt licenci un reģistrēties par akcīzes nodokļa maksātāju varēs no 2010.gada 1.aprīļa.
Gadījumos, ja vietējā pašvaldība atļaus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību novietnēs (āra kafejnīcās), turpmāk tai būs jānosaka laika periods kalendārajā gadā, uz kādu ir atļauta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība novietnēs. Vietējai pašvaldībai savos saistošajos noteikumos būs tiesības paredzēt maksimāli pieļaujamo absolūto spirta daudzumu alkoholiskajos dzērienos, kuru mazumtirdzniecība atļauta novietnēs, paredz likuma grozījumi.
Likumprojekts vēl jāpieņem arī trešajā lasījumā.
