Austrumeiropas valstu ekonomikas atveseļošanās, visticamāk, būs klusa, jo iekšzemes pieprasījums un ārvalstu investīcijas saglabāsies vājas, teikts ceturtdien publiskotajā Pasaules Bankas (PB) paziņojumā.
Reģiona ekonomikas 2010.gadā pieaugs par 1,3% un 3,5% 2011.gadā, augstajam bezdarba līmenim, nodokļu pieaugumam un zemajām algām negatīvi ietekmējot privāto patēriņu.
Savukārt Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu pieaugt par 3,2%, uzrādot labāko ekonomikas veiktspēju reģionā, norāda PB.
“Ņemot vērā reģiona finansiāli nomākto privāto sektoru, vājo banku nozari un mājsaimniecību apjomīgās parādsaistības, iekšzemes pieprasījuma atveseļošanās sagaidāma nospiesta. Turklāt tiešo ārvalstu investīciju un kredītu ieplūšana saglabāsies krietni zemākā līmenī, nekā novērots pirms krīzes,” vēsta PB.
Banka arī uzsver, ka jebkurš atveseļošanās periods “būs ilgstošs, lēns un izteikts ar nabadzības līmeņa pieaugumu”.
Savukārt reģiona atkarība no preču pārdošanas tirdzniecības partnervalstīm Rietumeiropā var ierobežot attīstību, jo “attīstītās Eiropas prognozētā vājā atlabšana” negatīvi ietekmēs eksporta izaugsmi.
PB arī vēsta, ka Polijas ekonomika pērn, visticamāk, pieauga par 1,6%, bet šogad palielināsies par 2,2%.
Taču Latvija un Lietuva, kuras piedzīvo straujāko lejupslīdi Eiropas Savienībā, atradīsies recesijas periodā arī 2010.gadā.
Toties vislielākās izmaiņas sagaidāmas Ukrainā, kur IKP šogad varētu pieaugt par 2,2%, kas sekos pērn piedzīvotajam 15% kritumam.
PB aplūkotajās 13 Centrālās un Austrumeiropas pārejas ekonomikās netiek iekļauta Čehija, Ungārija un Igaunija.
