Rīgas Latviešu biedrības Valodas attīstības kopa ikgadējā aptaujā par gada vārdu atzinusi angļu valodas termina “baby box” latviskojumu “glābējsilīte”.
Savukārt par gada nevārdu 2009.gadā kļuvis vārds “saīsināt” darbinieku, štatu “saīsināšanas” kontekstā.
Bet par pērnā gada spārnoto teicienu atzīts veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) retoriskais jautājums “Un ko jūs saprotat ar politisko atbildību?”, aiz sevis atstājot gan Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles (TP) atziņu, ka “Valsts vadītājs nedrīkst izskatīties pēc sabraukta ezīša”, gan Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas (ZZS) izsaucienu “Aizver muti!”.
Kā atzina konkursa rīkotāji, gada vārds – “glābējsilīte” – jaukā veidā itin spilgti norāda uz apzīmējuma būtību: cilvēcību un žēlsirdību, vienlaikus akcentējot to, ka Latvijā pirmais bērns ar glābējsilītes palīdzību jau izglābts.
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas loceklis Aldis Lauzis, kurš nosauca 2009.gada nevārda titula ieguvēju, uzsvēra, ka vārds “saīsināt” ir spilgts piemērs tam, ka latviešu valodā atkal nereti tiek pārņemti krievu valodas vārdi vai noteiktu vārdu lietojums. Tas nozīmē, ka jābaidās ne tikai no angļu valodas, bet atkārtoti arī par krievu valodas ietekmi uz latviešu valodu, viņš uzsvēra.
Bet Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēde Ieva Kolmane, kura paziņoja gada spārnoto teicienu, uzsvēra, ka iesūtītie priekšlikumi galvenokārt liecina par to, ka iedzīvotāji meklē tiešām spārnotus teicienus vai aforismus, bet biežāk min tādus, kas saistīti ar noteiktu teicēju un adresātu.
Minēto iemeslu dēļ 2009.gada spārnotā teiciena titulu nav ieguvuši ne TP līdera, ne Līdakas izteicieni, kas guvuši plašu rezonansi sabiedrībā. Savukārt Rozentāles jautājums pēc valodnieku un rakstnieku domām liek aizdomāties ne tikai par pērno gadu kopumā, bet arī filozofiskiem jautājumiem. Kolmane arī atzina, ka cerētu uz veselības ministres uzdoto jautājumu kādreiz sagaidīt atbildi.
Jau ziņots, ka uz 2009.gada vārda titulu kandidē logutiņš (logotips), aizeima (demisija), visumnieks (kosmonauts), datorlauzis (hakers), glābējsilīte (babybox), uzejas un noejas (kāpņu telpas un noeja pagrabā vai pie upes), dižķibele, lieķeza, diždimba (krīze), stindzeklis, žibeklis, zibmirklis (flashmob), flikmobilis (“Baltic taksis”), kā arī meteorīts, dižilūzija, pajoliņš, jampampiņš.
Savukārt uz 2009.gada nevārda titulu kandidē pa lielam, da jebko, divus gadus atpakaļ, kādu laiku atpakaļ, apsekot, Šļesakovs, dižķibele, sakārtot, cilvēka mazulis.
Nominācijā par gada spārnoto teicienu, kā ierasts, izceļas sabiedrībā redzamāko cilvēku spilgti politiski vai ekonomiski teicieni. Iesūtījumos parādās arī asprātīgs humors un dzēlīga ironija: “šis ir tāds pateicīgs grieziens”, labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) “maksimāli minimalizēt”, Andra Šķēles (TP) “valsts vadītāji nedrīkst izskatīties pēc sabraukta ezīša”, izteiciens “Kalvītis vai nu guļ, vai grauž”, Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas (ZZS) “Aizver muti”, 18.novembra uzlīme “Uzsmaidi Latvijai”, kā arī premjera Valda Dombrovska (JL) vecgada uzrunā teiktais “Vēl vēlos visiem pateikt paldies”.
Kā ziņots, šādas akcijas, kuru mērķis ir veicināt sabiedrības uzmanību valodas paudumu un formas tīrībai, ik gadu notiek daudzās valstīs visā pasaulē, piemēram, arī Vācijā un ASV.
Latvijā pirmo reizi tāda akcija notika 2003.gadā, kad par gada vārdu kļuva “zīmols”, par nevārdu – “eiro” tā nelokāmības dēļ un par spārnoto teicienu – vārdkopa “zelta rokas” ar jaunu nozīmi.
2004.gada vārds ir “mēstule” (angliskā vārda “spams” vietā), nevārds – “māsterplāns” (ieteikts to aizstāt ar vārdu “virsplāns” vai “dižplāns”) un spārnotais teiciens – “valsts deg zilās ugunīs”.
Par 2005.gada vārdu kļuva “smacenis” (angliskā vārda “smogs” vietā), par nevārdu – “centrs” nevajadzīgi plaši sastopamā nozīmē “liela vai maza vieta, kur kaut kas notiek” un par spārnoto teicienu – “vanags noknāba cālīti”.
2006.gada vārds bija “draugoties” kā vietnes draugiem.lv darbības raksturotājs, nevārds – “hendlings” (neveikls anglicisms, kas dzīvu radību sakarībā izklausās pat neētiski), spārnotais teiciens – “ņēma un uzmeta”, kas tagad latviešu valodā jau folklorizējies. 2006.gadā tika vākti un analizēti arī savārstījumi – neizprotami, samudžināti un nelatviski teikumi oficiālos tekstos.
2007.gada vārds bija “ēnstrādnieks”, nevārds – “(siera) produkts” un spārnotais teiciens – “bojāts horizontālais taimkods”.
2008.gada vārds bija – “talkot”, nevārds – “šis te… šo te…”, spārnotais teiciens: “Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai bieži nav saprotama”. Par “gada naglu” 2008.gadā tika pasludināts teiciens “nasing spešl”, ar kuru toreizējais ministrs Atis Slakteris (TP) atbildēja uz žurnālistes jautājumu, kas īsti notiek Latvijā un kāpēc vajadzīgs miljardu aizdevums. Tagad šis teiciens arī jau folklorizējies.
