Vācijas Federālās radiācijas drošības pārvaldes (BfS) darbinieki aicinājuši pēc iespējas drīzāk pārvest uz drošāku vietu 126 000 mucu ar radioaktīvajiem atkritumiem, kas pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados noglabātas vecās sālsraktuvēs valsts vidienē, lai nepieļautu iespēju, ka radioaktīvās vielas nonāk pazemes ūdeņos.
Lēsts, ka šāda operācija būs ļoti dārga un bīstama. Kā atzinis BfS prezidents Volframs Kēnings, tas būs milzīgs izaicinājums gan no zinātniskā, gan tehniskā viedokļa.
Jau kādu laiku zināms, ka kodolatkritumi, kas laikā no 1967. līdz 1978.gadam noglabāti līdz pat 750 metru dziļumā Ases raktuvēs Lejassaksijā, tur neatrodas drošībā – raktuvju sienas izgrauž ūdens, un pastāv iespēja, ka tās var daļēji iebrukt.
BfS ieteikusi valdībai visas kodolatkritumu mucas izvākt no Ases glabātavas un pārvietot uz bijušajām dzelzsrūdas raktuvēm, kas tiek dēvētas par Konrāda šahtu, vēsta avīze “Koelner Stadt Anzeiger”.
Eksperti atzīst, ka pašreizējā vietā radioaktīvos atkritumus var glabāt, vissliktākajā gadījumā, līdz 2020.gadam. Ņemot vērā Ases raktuvju bīstamo stāvokli, BfS ieteikusi sākt sarežģīto operāciju, “cik vien drīz iespējams”.
Eksperti gan izskatījuši arī citas iespējas, piemēram, pārvietot kodolatkritumus dziļāk tajās pašās raktuvēs vai arī ieslēgt tos drošākās kamerās un aizbetonēt. Tomēr galu galā atzīts, ka vienīgais drošais risinājums ir atkritumu pārvietošana uz Konrāda šahtu, kas tādā gadījumā kļūs par Vācijas pirmo pastāvīgo kodolatkritumu glabātavu, kura saskaņā ar zinātnieku atzinumu varētu kalpot tūkstošiem gadu.
Paredzams, ka tikai visu mucu izvešanai no šahtas vien būs vajadzīgi aptuveni desmit gadi. Tas varētu izmaksāt četrus miljardus eiro (2,8 miljardus latu).
Trūkst arī pilnīgu datu par to, kas tieši apglabāts Ases raktuvju 13 šahtās. Pārsvarā tie ir vāji vai vidēji radioaktīvi atkritumi, piemēram kodolobjektu darbinieku drēbes un inventārs, tomēr pērnvasar atklājās, ka cita starpā tur atrodas arī 28 kilogrami īpaši toksiska plutonija.
Kā vēsta mediji, iesākumā mucas raktuvēs tika krautas kārtīgi, bet vēlāk vienkārši samestas un pārklātas ar sāļas grants kārtu, tāpēc daudzas no tām ir saspiestas un sarūsējušas.
Atomenerģētika Vācijā ir ārkārtīgi nepopulāra. Tās pretinieki, pieprasot pilnībā atteikties no šā enerģijas ieguves veida, norāda gan uz Ases raktuvju bēdīgo stāvokli, gan uz to apstākli, ka Vācijai nav savas pastāvīgas radioaktīvo atkritumu glabātavas.
2000.gadā Vācija nolēma divdesmit gadu laikā iesaldēt savus 17 reaktorus, tomēr kancleres Angelas Merkeles valdība grib apsvērt iespēju pagarināt dažu kodolspēkstaciju darbu, jo tās nodrošina aptuveni 30% no visas Vācijā saražotās enerģijas.
