Vairāk nekā 80 000 spāņu izcelsmes ārvalstnieku, kuru vecāki devās trimdā, bēgot no Franko režīma, pieņēmuši Spānijas pilsonību, izmantojot likumu, kurš stājās spēkā pirms gada, ceturtdien paziņoja valdība.
No 161 463 saņemtajiem iesniegumiem, kas vairumā gadījumu saņemti Spānijas konsulātos Latīņamerikā, valdība apmierinājusi 81 715, vēsta Ārlietu ministrija.
Pilsonība tiek piešķirta, pamatojoties uz 2007.gada likumu par vēsturisko piemiņu, kura mērķis ir atjaunot taisnīgumu pret 1936-39.gada pilsoņkara un tam sekojušās ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras upuriem.
Likums, kuru ierosināja premjerministra Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero vadītā sociālistu valdība, nosaka arī Franko režīma simbolu aizvākšanu no publiskām vietām.
Likuma normas, kas attiecas uz pilsonību, stājās spēkā 2008.gada beigās un paredz, ka personām, kas var pretendēt uz Spānijas pilsonības saņemšanu, attiecīgs lūgums jāiesniedz līdz 2010.gada 27.decmbrim.
Spānijas sabiedrībā par pilsoņkara cēloņiem un nozīmi joprojām valda dziļa nevienprātība. Konflikts valsti burtiski sašķēla divās daļās, abām karojošajām pusēm izrādot neiedomājamu brutalitāti, un tā sekas izjūtamas arī pēc septiņām desmitgadēm.
Vēsturnieki lēš, ka pilsoņkarā abās pusēs krita 500 000 cilvēku.
