Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis trešdien izteica asu kritiku par gāzesvadu “Nord Stream”, ko Krievijas lielfirmas “Gazprom” vadītais Krievijas un Vācijas konsorcijs gatavojas ierīkot Baltijas jūrā, nodēvējot to par veltīgu naudas tērēšanu.
Projekts “Nord Stream” ir “Eiropas patērētāju naudas veltīga tērēšana”, ziņu aģentūra PAP citē Sikorska teikto likumdevējiem.
Viņš teica, ka gāzesvada ierīkošanai nav ekonomiskas jēgas – Varšava vairākkārt apgalvojusi, ka konsorcijs nav paskaidrojis, kāpēc jūras maršruts ir labāks par lētāko sauszemes variantu.
Sikorskis jau sen iebilst pret gāzesvada ierīkošanu. Viņš izraisīja apmulsumu 2006.gadā, kad to salīdzināja ar 1939.gadā noslēgto Molotova-Ribentropa paktu, saskaņā ar kuru nacistiskā Vācija un staļiniskā Padomju Savienība sadalīja Poliju Otrā pasaules kara sākumā.
7,4 miljardus eiro (5,2 miljardi latu) vērto projektu “Nord Stream” vada Krievijas valstij piederošā enerģijas lielfirma “Gazprom” partnerībā ar Vācijas “E.On Ruhrgas” un “BASF Wintershall”.
1223 kilometrus garais gāzesvads savienos Viborgu Krievijā ar Greifsvaldi Vācijā un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus. Konsorcijs apgalvo, ka sākšot sūknēt gāzi pa to 2011.gadā.
Polija, kā arī Igaunija un Lietuva, kurām nav īpaši labas attiecības ar Krieviju, brīdinājušas, ka gāzesvads palielinās Eiropas tiešo atkarību no Krievijas dabasgāzes. Kritiķi apgalvo, ka Kremlis izmanto enerģiju politisko mērķu sasniegšanai, un kritizē arī Vāciju par šo valstu bažu neievērošanu.
Maskava uz to atbild, ka gāzesvads palīdzēšot nepieļaut Krievijas un Ukrainas gāzes krīzes atkārtošanos, kura ievērojami traucēja gāzes piegādi Eiropai 2009.gada janvārī, jo tas apiešot tranzītvalstis.
Krievija arī apgalvo, ka Polijas pretošanās sakņojoties sašutumā par to, ka tā nesaņems tranzītmaksu par gāzi, kas tiks pārsūknēta pa jūrā ierīkoto cauruļvadu.
