Saeimas Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālās politikas komisija šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz samazināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) minimālo pamatkapitāla lielumu līdz 100 latiem pašreizējo 2000 latu vietā.
Vienlaikus plānots saglabāt nosacījumu, ka, dibinot SIA, pamatkapitāls ir apmaksājams vismaz 50% apmērā. Līdz ar to, lai nodibinātu SIA, līdzšinējo 1129,5 latu vietā personai minimāli būtu nepieciešami 179,5 lati, ko veido 50 lati pamatkapitāla tūlītējai apmaksai, 100 lati valsts nodevas samaksai par SIA reģistrēšanu komercreģistrā, 24 lati par publikāciju oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un 5,50 lati par dibinātāja paraksta apliecinājumu, ja paraksta apliecināšana tiek veikta Uzņēmumu reģistrā.
Grozījumu autori paredz, ka komercdarbības uzsākšanai nepieciešamo līdzekļu apjoma samazināšana varētu veicināt mazo komersantu un mikrokomersantu dibināšanu, kas savukārt palielinātu preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas apjomus.
Pasaules Bankas veiktā pētījuma “Doing Business 2009” sadaļā “Komercdarbības uzsākšana” Latvija patlaban ieņem 35.vietu, un tās minimālā pamatkapitāla prasības attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir 16,7%. Salīdzinājumam, Igaunija šajā ziņā ir 23.vietā ar 23,7% minimālā pamatkapitāla attiecību pret IKP, bet Lietuva – 74.vietā ar 35,9% minimālā pamatkapitāla attiecību pret IKP, teikts Komerclikuma grozījumu projekta anotācijā.
Vienlaikus minētajā likumā iecerēts izdarīt arī citus grozījumus, kuru rezultātā tiktu veicināta kapitāla atgriešana apritē sabiedrības likvidācijas gadījumā. Ar grozījumiem plānots saīsināt kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu gadījumā, ja sabiedrība ir norēķinājusies ar visiem zināmajiem kreditoriem, kā arī saīsināt likvidācijas pabeigšanas termiņu, piesaistot to nevis likvidācijas uzsākšanas brīdim, bet gan faktiski veiktajām darbībām likvidācijas procesā.
Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka firmas nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras arī no citos Uzņēmumu reģistra turētajos reģistros ierakstītiem vai ierakstīšanai pieteiktiem nosaukumiem. Tātad nosaukumam būs jāatšķiras ne tikai starp firmām, bet arī biedrībām. Likumprojekts neskars to subjektu nosaukumus, kuri līdz tā spēkā stāšanās dienai jau būs reģistrēti.
Sagatavotās likuma izmaiņas ietver patiesā labuma guvēja definīciju, to definējot kā sabiedrības dalībnieku – fizisku personu. Ja uzņēmuma akcionārs akcijas tur savā vārdā, bet citas personas labā vai ja sabiedrības dalībnieks ir juridiska persona, akcionāram būs pienākums sabiedrību informēt par personu, kas ir patiesā labuma guvēja, nosaka likumprojekts. Lai neapgrūtinātu jaunu uzņēmumu ar ārvalstu kapitāla iesaisti dibināšanu, komisija plāno precizēt valdības piedāvāto patiesā labuma guvēja definīciju.
Komisijas deputāti šodien secināja, ka sagatavotais projekts ir “zaļš” un tā izskatīšanas gaitā būs vajadzīgi vēl precizējumi.
Komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) norādīja, ka ideja pamatkapitāla samazināšanai ir pareiza, bet likumā nekas nav paredzēts par mantiskā ieguldījuma maiņu. Likumprojekta redakcija esot jāuzlabo, lai paralēli pozitīvajām lietām nerastos jauni šķēršļi un neskaidrības, kas var atkal sarežģīt uzņēmējdarbību.
Komisija iecerējusi precizēt nosacījumus mantisko ieguldījumu veikšanai pamatkapitālā. Pamatkapitālā var ieguldīt arī mantu, un komisijā diskutēs, vai būtu jānosaka minimālā vērtība mantai, kuru var ieguldīt pamatkapitālā. Jāformulē arī pārejas noteikumi tām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras tagad tiek dibinātas, samaksājot vismaz pusi no pamatkapitāla. Likums noteic, ka atlikusī daļa jāsamaksā gada laikā. Tādēļ nepieciešams lemt, vai šāda prasība būs spēkā pēc tam, kad pamatkapitāls saruks līdz 100 latiem.
