Šodienas valdības sēdes darba kārtībā ir iekļauts jautājums par AS “Parex banka”, liecina oficiālā valdības dokumentu vietne “e-portfelis”.
Jautājums tiks skatīts sēdes slēgtajā daļā, un apspriešanai sagatavotie dokumenti nav publiski pieejami.
Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis, Ministru kabinets (MK) izskatīs jautājumu par AS “Parex banka” padomes locekļu pienākumiem, statusu un tiesībām.
Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” tiek noteikts, ka ar šā gada 1.janvāri valsts amatpersonas būs visi AS “Parex banka” padomes locekļi, kas pārstāv valsts AS “Privatizācijas aģentūra” intereses bankā.
Valdībā tiks izskatīts arī jautājums par “Privatizācijas aģentūrai”, FM un Valsts kasei sniegto juridisko pakalpojumu apmaksu, kas saistīti ar AS “Parex banka” akciju pārvaldīšanu.
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad valsts institūcijās ir veikti būtiski līdzekļu taupīšanas pasākumi, tām nav pieejami papildu līdzekļi, lai varētu apmaksāt sniegtos juridiskos pakalpojumus saistībā ar AS „Parex banka”, un šādu pakalpojumu apmaksai būtu jāmeklē papildu finansēšanas avoti, tāpēc FM ir izteikusi lūgumu apmaksāt šos izdevumus no “Privatizācijas aģentūras” līdzekļiem, skaidroja Jarockis.
Tāpat šobrīd rit intensīvs darbs pie AS “Parex banka” restrukturizācijas plāna, un FM par tā izpildi informēs atsevišķi.
Ar AS “Parex banka” saistīti jautājumi tiek izskatīti lielā slepenībā, un plašākus komentārus par tiem atbildīgās institūcijas un amatpersonas nesniedz.
Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pat piešķīra 2843 latus speciālas aparatūras iepirkšanai, lai varētu ierakstīt valdības slēgtajās sēdēs lemto. Profesionālās aparatūras iepirkums tika pamatots tieši ar nepieciešamību protokolēt diskusijas par “Parex banku”.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) gada nogalē intervijā Latvijas Radio sacīja, ka “Parex bankas” restrukturizācijas plāns būs viens no pirmajiem valdības darbiem nākamajā gadā.
Noteiktajā termiņā – 30.decembrī – bankas restrukturizācijas plāns valdībā netika iesniegts. Kā skaidroja Dombrovskis, tie bija iekšēji noteiktie termiņi plāna izstrādei, ārēji joprojām turpinās visu ar šo banku saistīto jautājumu saskaņošana ar Eiropas Komisiju (EK).
Ministru prezidents ir pārliecināts, ka jautājuma saskaņošana ar EK problēmas neradīšot.
Jau ziņots, ka iepriekš valdība uzdeva Privatizācijas aģentūrai (PA) līdz 30.decembrim iesniegt Ministru kabinetā “Parex bankas” restrukturizācijas plānu, kas jāizstrādā sadarbībā ar starptautiskajiem konsultantiem “Nomura International”.
Līdz šim PA plašākus komentārus nav sniegusi, savukārt Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Baiba Melnace aģentūrai LETA vien norādīja, ka “norit aktīvs darbs”.
Jau ziņots, ka “Parex bankas” sindicētā kredīta atdošanai nākamgad tiks nodrošināts finansējums no Latvijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma līdzekļiem.
Valsts kā “Parex bankas” īpašniece jau 2009.gada februārī bija uzņēmusies sindicēto kredītu atmaksas saistības un pilnībā bija informēta par nepieciešamajiem papildu finanšu līdzekļiem šo saistību segšanai.
“Parex banka” spējusi šā gada laikā turpināt stabilizēt situāciju bankā, un tiek plānots, ka spēs nākamā gada sākumā daļu no kredīta atmaksāt jau no bankas līdzekļiem. Tādējādi nepieciešamais valsts ieguldījums plānots tikai aptuveni 100 miljoni latu no kopā nepieciešamajiem 217,8 miljoniem latu.
2009.gada februārī, Latvijas valstij noslēdzot vienošanos ar “Parex bankas” sindicēto kredītu devējiem, tā kā bankas īpašniece uzņēmās saistības kredītu atmaksas nodrošināšanā. Vienošanās paredzēja 30% no kopējās aizdevuma summas jeb 232,5 miljonus eiro (aptuveni 163,4 miljonus latu) atmaksāt 2009.gada martā, 40% jeb 310 miljonus eiro (217,8 miljonus latu) – 2010.gada februārī, bet 30% jeb 232,5 miljonus eiro (163,4 miljonus latu) – 2011.gada maijā.
Šo saistību segšanai paredzēti starptautiskā aizdevuma līdzekļi no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizdevuma daļa, kas rezervēta finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai saskaņā ar Latvijas un aizdevēju parakstīto vienošanos. Tā noteic, ka daļa no aizdevuma – 600 miljoni eiro – tiek rezervēta tādu ārvalstu privāto aizdevēju aizdevumu pārfinansēšanai, kurus nav iespējams pārfinansēt tirgū.
