Temperatūras paaugstināšanās izraisa Arktikas ledus lauku kušanu, paverot durvis ekonomiskam uzplaukumam šajā reģionā, taču radot arī lielus draudus pamatiedzīvotāju izdzīvošanai.
Temperatūra Arktikā paaugstinās divreiz ātrāk nekā citur un piedāvā biedējošu planētas nākotnes ainu, kas lika ANO ģenerālsekretāram Banam Gimunam raksturot situāciju kā “kanārijputniņš ogļu šahtā”.
Kā globālās sasilšanas visredzamāko efektu var minēt kūstošo ledus cepuri, kas 2007.gada septembrī samazinājās līdz 4,1 miljonam kvadrātkilometru. Līdz gadsimta beigām tā vasaras mēnešos varētu pazust pavisam, uzskata speciālisti.
“Tas varbūt ir pat mazliet optimistiski, ņemot vērā jaunākos novērojumus, kas liecina, ka jūras ledus kūst straujāk, nekā tika gaidīts,” teica Starptautiskā klimata un vides pētījumu centra direktors Oslo Pols Prestruds.
Ledus kušana atver jaunus kuģošanas ceļus, piemēram Ziemeļrietumu jūras ceļu Kanādā un Ziemeļu jūras ceļu gar Krievijas piekrasti, kas radikāli saīsinās kuģu maršrutus starp Atlantijas un Kluso okeānu, dodot iespēju neizmantot Panamas un Suecas kanālus.
Piemēram, attālums no Roterdamas līdz Jokohamai saīsinātos pat par 40%.
Tikmēr enerģijas ieguvēji kāri skatās uz naftas un gāzes bagātībām zem jūras gultnes, kas ledus dēļ nav bijušas pieejamas, izraisot vides aktīvistu sašutumu, jo viņi baidās no naftas nonākšanas trauslajā ekosistēmā.
Šajā reģionā varētu būt aptuveni 90 miljardi barelu naftas, kuras vērtība pašreizējās cenās būtu 7 triljoni dolāru (3,2 triljoni latu), un 30% planētas neskarto gāzes krājumu, liecina ASV Ģeoloģiskās izpētes dienesta rīcībā esošie dati.
Piecas valstis, kas robežojas ar Arktiku (ASV, Kanāda, Krievija, Norvēģija un Dānija ar savu Grenlandes teritoriju), pēdējos gados sākušas izvirzīt teritoriālās pretenzijas šajā reģionā, un Krievija ir gājusi pat tiktāl, ka novietojusi savu karogu 4000 metrus zem Ziemeļpola.
To pretenzijas dažreiz pārklājas, kā Hansa salas gadījumā, un ir izraisījušas Dānijas un Kanādas strīdu. Taču, kā uzskata Kvebekas Lavala universitātes ģeogrāfijas profesors, jauna aukstā kara izcelšanās ir maz ticama.
“Ir ļoti maz ticams, ka šo valstu attiecības kļūs saspīlētas klimata pārmaiņu dēļ,” viņš teica, norādot, ka tās ir demonstrējušas gatavību atrisināt domstarpības sarunu ceļā.
“Lielākā daļa ekspluatējamo resursu atrodas relatīvi tuvu krastam un jau ir valstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās, kuras atzīst kaimiņvalstis,” viņš piebilda.
Tomēr Krievija un Kanāda jau nolēmušas palielināt savu militāro klātbūtni Arktikā – drošs paliek drošs.
“Arktikas vide ir ļoti barga,” pagājušajā mēnesī teica Kanādas aizsardzības štāba priekšnieks ģenerālis Valters Natinčiks. “Ja kāds vēlētos iebrukt Kanādas Arktikā, mans pirmais uzdevums būtu glābt viņus,” teica ģenerālis.
Kaut arī bruņota konflikta draudu nav, globālā sasilšana jau prasījusi upurus. Tā dramatiski mainījusi dzīves apstākļus 400 000 šī reģiona pamatiedzīvotāju, kuru iztika ir atkarīga no zvejas un medībām.
Ledus, kas veidojas vēlāk un kūst agrāk, saīsina inuitu medību sezonu. Daži mednieki ir noslīkuši, nokļūstot uz plāna ledus, vai arī viņus aiznesušas spēcīgās straumes. Citi bijuši spiesti nokaut savus vilcējsuņus, jo nav spējuši nomedīt pietiekami daudz barības tiem.
Globālo sasilšanu Arktikā paātrina atstarošana. Ledus atstaro vairāk nekā 80% saules radiācijas atpakaļ atmosfērā. Kad jūras ledus kūst, tumšais ūdens neatstaro siltumu, bet absorbē to, tādējādi palielinot globālās sasilšanas efektu.
Dažas sugas, piemēram, plīvurpūces, sarkanrīklītes un odi, pārvietojas tālāk uz ziemeļiem, un vietējās sugas tagad sacenšas par izdzīvošanu ar jaunpienācējiem, jo tās nevar pārvietoties vēl tālāk uz ziemeļiem,” skaidroja Prestruds.
Par ledus lauku karaļa eksistence ir apdraudēta. Līdz 2050.gadam divas trešdaļas no Arktikas 20 000 leduslāču var izzust ledus kušanas dēļ, jo lāči uz tā medī roņus, saka speciālisti.
Viņi novērojuši arī aizvien vairāk kanibālisma gadījumu, jo leduslāčiem ir grūti atrast barību.
