Laikraksta “Diena” veikts eksperiments apstiprinājis cilvēku nevēlēšanos maksāt nodokļus.
Lai ekonomiskās krīzes laikā izdzīvotu, arvien vairāk uzņēmumu izvēlas savos ienākumos ar valsti vairs nedalīties, arī darba meklētāji, lai tikai būtu darbs, ir gatavi pieņemt aplokšņu algas un nedomāt par sociālajām garantijām. Valsts budžets paliek zaudētājos. Šādas tendences uzrāda ne vien statistika un aplēses, ka ēnu ekonomika Latvijā jau tuvojas 40%, bet arī “Dienas” veiktais eksperiments.
Veidojot fiktīvu kafejnīcu, “Diena” sarunās ar uzņēmējiem pārliecinājās, ka nodokļu maksāšana pie izdevības tiek apieta.
Eksperimenta gaitā “kafejnīcas” telpas pašā Rīgas centrā “Diena” atradusi par sešiem eiro (4,2 latiem) kvadrātmetrā. Vēl nolemts pakaulēties, piedāvājot nomas līgumā iekļaut tikai pusi no prasītās maksas, bet otru pusi saņemt skaidrā naudā.
“Pārvaldnieks Genādijs viltīgi smaida: “Es tikai priecāšos apmānīt mūsu mīļo valsti.” Tomēr samazināt uz tā rēķina nomas maksu viņš nav ar mieru, jo kredīta atmaksa par šīm telpām ik mēnesi viņam izmaksā astoņus eiro (5,6 latus) par kvadrātmetru,” raksta “Diena”.
“Kafejnīcas” vajadzībām tika uzrunāti arī vairāki vairumtirgotāji, kas varētu piegādāt, piemēram, gaļas izstrādājumus. Sadarbībai visi bija gatavi, taču sarunā “par lētāk un bez nodokļiem” neviens tomēr neielaidās. Tā kā visi norēķini vairumbāzēs notiek caur pārskaitījumiem, skaidras naudas norēķini netiek akceptēti, kas, iespējams, nozīmē, ka te nav arī puslegālu preču.
Nemaksājot visus nodokļus, “kafejnīcai” izdotos lētāk iegādāties leti, kā arī bulciņas. Tāpat puslegāli ir gatavi strādāt potenciālie darbinieki.
Lai zinātu, kā optimālāk nodokļu ziņā saimniekot “kafejnīcā”, “Diena” devusies arī uz kādu grāmatvedības firmu. Divas firmas darbinieces labprāt dalās padomos – sākumā kā labāk “kafejnīcai” piesaistīt apmeklētājus un kādas šķirnes kartupeļus likt soļankā, taču saruna nonāk arī līdz nodokļiem.
“Pirmajā gadā pēc kafejnīcas atvēršanas jums nevajadzētu tik ļoti uztraukties par augsto nodokļu procentu likmi, jo izdevumu būs daudz, peļņas maz, tādēļ nekas daudz nodokļos nebūs jāmaksā,” skaidro viena no darbiniecēm, norādot arī: “Tas ir labi, ka sarunājāt ar darbiniekiem minimālās algas, jo tā ir lielākā daļa līdzekļu, ko izdosies ietaupīt.”
Otra saka, ka, lai tiktu pie aplokšņu algām, nevajag izsist čeku pastāvīgajiem “kafejnīcas” klientiem vai izsist to par mazāku summu. “Ja kāds kaut ko nopērk pie bāra letes un negaida čeku, to var neizsist līdz galam un nepabeigt operāciju,” viņa pamāca, taču arī norāda, ka svarīgi “neuzrauties” uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudēm. Tādas ik pa laikam esot.
Viņa arī pamāca, kā lētāk iepirkt gaļu – pārtiku vajagot iegādāties pie zemniekiem un to saimniecībās – tajās parasti vieglāk norakstīt produkciju, tādēļ viņi piekrīt daļu preces piegādāt ar pavadzīmi un naudas pārskaitījumu, bet par citu daļu saņemt nenoformētu maksājumu skaidrā naudā.
Kā raksta “Diena”, ar šo situāciju VID negrasās samierināties un stiprina savu tehnoloģisko parku.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) šonedēļ izdevis rezolūciju, kurā Finanšu (FM) un Labklājības ministrijai uzdod izveidot darba grupu un līdz 15.janvārim apkopot priekšlikumus, kas nepieciešams, lai nodokļus iekasētu pilnīgāk.
FM kareivīgo noskaņojumu var just atbildē “Dienai” uz jautājumu, kā cīnīties pret lielo ēnu ekonomiku. “Šobrīd sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, ka nodokļu saistību nepildīšana ekonomiskās krīzes apstākļos ir pieļaujama un attaisnojama, (..) tādējādi nodokļu maksātāju informēšana un pārliecināšana par labprātīgu nodokļu nomaksu nedod vēlamo rezultātu,” raksta FM un saka, ka VID tāpēc pielieto represīvas metodes.
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone sarunā ar “Dienu” atzīst, ka līdz ar pabalstu samazinājumiem un ierobežojumiem to apmēros ir izsists balsts, kurš motivēja uzņēmējus un viņu darbiniekus godprātīgi maksāt nodokļus.
Pēc viņas teiktā, patlaban efektīvākais nodokļu maksātāju kontroles mehānisms esot iestādes rīcībā esošās informācijas sistēmas, rīki, kuri sniedz iespēju apkopot dažādu informāciju: no iesniegtām deklarācijām, Zemesgrāmatu nodaļām, Ceļu satiksmes drošības direkcijas u.c. datu bāzēm un to analizēt. “Tā ir programma, kura, pamatojoties uz aptuveni 170 dažādiem kritērijiem, analizē minētajā sistēmā iekļauto informāciju un izskaitļo uzņēmumus ar augstāko nodokļu nenomaksas riska procentu.”
Tehnoloģisks jaunievedums esot arī fizisko personu pārbaudē. Izmantojot sistēmā RASA iekļauto informāciju, tiek “ķertas” personas, kuras nedeklarē vai nepilnīgi deklarē savus ienākumus.
Komentējot “Dienas” eksperimentu, VID pārstāve norāda, ka, protams, šādi skaidrās naudas piedāvājumi uzņēmējiem ir izdevīgi. Lai dzīvē šādas situācijas mazinātu, VID analizē darījumus un salīdzina ar vidējām cenām tirgū. Ja parādās lielas atšķirības, pastāv nodokļu slēpšanas risks un uzņēmējiem tiek veikts nodokļu audits.
Ar aplokšņu algām tik viegli neesot – ja tādā formā tiek maksātas nelielas algas, “noķert” esot ļoti sarežģīti. Kā skaidro FM, cīņa pret aplokšņu algu maksātājiem rit pilnā sparā – prioritāte esot uzņēmumi, kuros nodarbināto skaits ir virs 25 un darba alga zemāka par reģionā vai nozarē vidējo.
Nodokļu speciāliste Gunta Kauliņa norāda, ka augstam pelēkās ekonomikas īpatsvaram ir vairāki iemesli, piemēram, nestabils un mainīgs tiesiskais regulējums, kuram grūti izsekot, apgrozāmo līdzekļu nepietiekamība uzņēmumos, kā arī tas, ka zūd uzticamība nodokļu maksāšanai. “Netiek nodrošināta samaksāto nodokļu godīga, efektīva un lietderīga izmantošana.”
